Krievijas specdienesti rīko pseidožurnālistu no rietumiem "preses tūres" uz okupētajām Ukrainas teritorijām
Žurnālisti no Latvijas, Lietuvas, Francijas, Vācijas un vēl vairākām rietumu valstīm Krievijas okupētajā daļā pārliecinās kā Kremlis tur gādā humanitāro palīdzību, kā atjauno mājas, rūpējas par cilvēkiem. Un cik ļoti vietējie iedzīvotāji priecājas par iekļaušanu Krievijā. Šādus melīgus un izdomātus stāstus mēģina radīt okupantu specdienesti, rīkojot braucienus it kā rietumvalstu žurnālistiem. Lielākā daļa šādu braucienu dalībnieki vairāk gan uzskatāmi par Kremļa ietekmes aģentiem.
Krievijas drošības dienesti un Aizsardzības ministrija organizē tā saucamās "preses tūres" uz Krievijas okupētajām teritorijā Ukrainā. Tur brauc dažādi prokrieviskie aktīvisti no rietumvalstīm. Viņu uzdevums ir attaisnot Krievijas rīcību. Stāstīt par humanitāro palīdzību. Un radīt priekšstatu, ka cilvēki no Rietumiem domā tā pat kā Krievija.
Šī ir viena no Krievijas specdienestu organizētajām tūrēm, kur sapulcināti it kā ārvalstu žurnālisti, kuri dodas uzzināt patieso stāvokli Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā. Praktiski visi gan vairāk ir uzskatāmi par prokrieviski noskaņotiem aktīvistiem ar stāžu, kuri pārkvalificējušies uz soctīklu, "YouTube" un citu platformu saturu radīšanu.
2022. gadā 17. jūlijā starp viņiem bijis arī agrākais Saskaņas Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs. Tieši šadas Krievijas specdienestu rīkotas "preses tūres" ietvaros viņš apmeklēja okupētās pilsētas Ukrainas Zaporižjes apgabalā.
Video redzams kā viņš klausās okupantu ieceltās vadības preses konferencē teiktajā. Tur it kā starptautiskiem medijiem tiek stāstīts par referendumu par okupēto pilsētu pievienošanu Krievijai. Dažas nedēļas vēlāk Pankratovu aizturēja aizdomās par Krievijas īstenoto noziegumu pret Ukrainu atbalstīšanu un starptautisko sankciju pārkāpšanu. Šobrīd Pankratovs no Latvijas pārbēdzis uz Krieviju, jo tiesa viņu izlaida no apcietinājuma.
Bet šobrīd tā sauktās "preses tūres" turpinās ar jaunu sparu. Braucienu rīkotāji ir atlasījuši vairāku desmitu cilvēku lielu grupu, kurus periodiski ved uz okupētajām teritorijām. Viņi ir no Rietumvalstīm – ASV, Somijas, Vācijas, Nīderlandes, Islandes, pat vairāki no Francijas. Arī Latīņamerikas. Kopā ap 40.
Stefanovs strādā "Sputniknews" un veido arī savu saturu "YouTube" un "Telegram" – kānālu "Šprotes trimdā". Tur tiek stāstīts par krievu "vajāšanu" Baltijā, "rusofobiju", "fašismu". Kopā ar viņu tūrēs dodas uz Baltkrieviju aizbēgušais lietuvas iedzīvotājs Edikas Jagelavičius. Līdz tam bijis Lietuvā pazīstams kā prokrievisks aktīvists.
Savukārt kungs, kuru 2009. gadā 16. martā "Nekā personīga" Rīgas ielās bēgot no Latvijas robežsardzes, ir Andrejs Andronovs no Kremļa organizācijas "Nakts sardze" Igaunijas šūniņas. Arī viņš devies tā saucamajās "preses tūrēs" uz okupētajām teritorijām. Pirms 15 gadiem Andronovs brauca uz Rīgu apkarot te plaukstošo fašismu un pa ielām soļojošos "SS"iešus.
Video redzams kā notiek mēģinājums Igaunijas pārstāvi aizturēt. Tam ļoti pašaizliedzīgi neļauj notikt tā brīža Saeimas tagad Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs. Vēlāk Andronovs tiek aizvests uz Igaunijas robežu un tur atstāts, jo viņš Latvijā ir "melnajā" sarakstā.
Aizvadītajā gadā igauņu dienesti Andronovu aizturēja, inkriminējot darbības, kas vērstas pret Igaunijas republiku. Vēl novembrī Vladimirs Lindermans izplatatīja uzsaukumu savu atbalstītāju vidū "Telegram" kanālā, lai vāktu naudu Andronova atbalstam.
Šo braucienu rīkošana notiek Krievijas specdienestu uzraudzībā. Iepriekš visi praktiskie jautājumi tiek atrunāti slēgtās "Telegram" grupās. Tur arī jāsūta vēlāk tapušās reportāžas un materiāli. Par braucienu dalībniekiem arī tiek maksāts. Atkarībā no katra ietekmes un vārda atpazīstamības. Pārsvarā tie ir 1000 eiro par piecu dienu garu vizīti. Papildus nodrošināti dienestu safilmēti dronu video, foto un informācija, kas savās publikācijas jāizplata.
Pēc jau publiskošanas soctīklos, YouTube vai arī dažādās viltotās mājas lapās, kas ļoti līdzinās rietumvalstu lielajiem preses izdevumiem, tos pārķer prokrieviskie "Telegram" aktīvisti un arī Krievijas propagandas organizatori un pavairo savos kanālos.
Šonedēļ uz īsu brīdi Rīgā bija ieradies ietekmīgākā ASV medija "The New Yorker" žurnālists Džošua Džafa, kurš pats 10 gadus nodzīvojis Krievijā, prot krievu valodu un tagad regulāri veido reportāžas par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Viņš iesaka nepārvērtēt Krievijas šāda veida propagandas ietekmi. Bet tās uzdevums ir iedarboties uz tiem, kuri jau domā līdzīgi Kremļa izplatītajiem vēstījumiem. Tāpēc tas ir spēcīgs informatīvais ierocis.
"Propaganda nekad nerada vēstījumus no nulles. Ka cilvēki par to nedomāja, tad viņi maina domas un sāk domāt pilnīgi ko citu, nekā viņi to darīja pirms tam. Tas nav veids, kā propaganda strādā. Propaganda izmanto auditoriju, kas zemapziņā vēstures, kultūras traumu, politikas vai jebkādu citu iemeslu dēļ vēlas ticēt noteiktai realitātes versijai.
Un propaganda vienkārši dod šādu, teiksim tā, vīģes lapu, attaisnojumu, iespēju cilvēkiem ticēt šādā veidā. Un tāpēc es domāju, ka es nevēlos, lai atkal noraidītu propagandas nozīmi.
Bet daudz svarīgāk, daudz interesantāk, manuprāt, ir aplūkot dziļākos cēloņus. Kāpēc šie iedzīvotāji vēlas un kāpēc viņiem ir nepieciešams šādi domāt? Kāpēc viņiem ir vajadzīga šī it kā "patiesība"?
Protams, es esmu redzējis reportāžas, kas uzņemtas no okupētajām Ukrainas teritorijām. Šķiet, ka viņi nav žurnālisti… Man šķiet acīmredzams, ka Krievija ir ieinteresēta parādīt savu okupāciju šajās teritorijās kā kaut ko pozitīvu, ka tai ir pozitīva loma šo teritoriju attīstībā. Manuprāt, šie naratīvi ir acīmredzami, jo īpaši pēc aneksijas Krievija vēlas pasniegt savu klātbūtni un okupāciju šajos apstākļos kā kaut ko pozitīvu. Man tas šķiet acīmredzami."
Pēc trim nedēļām Maskavā svinēs 9. maiju, kas arī kalpojis par rīks, lai Kremlis apvienotu tautiešus pasaulē. Ukrainas asiņaino notikumu dēļ daudzviet Eiropā publiski nekādi svinību pasākumi nebūs iespējami. Tāpēc Krievijas ārlietu Ministrijas paspārnē radītā "Viskrievijas tautiešu koordinācijas padome" uzrakstījusi un publicējusi dokumentu ar ieteikumiem, kā 9.maiju svinēt pareizi. Un pieteikts noteikti ar šo saturu dalīties soctīklos, lai tautieši viens otru sajustu un paustu lojalitāti Kremlim.
Piemēram, ieteikts rīkot akciju "uzvaras karogi". Tie jāpiekar pie savām mājām, jānobildē un jāizvieto sociālajos tīklos ar atzīmi "uzvaras diena".
Līdzīgi aicināts rīkot akciju "Uzvaras logi". Tās laikā dzīvokļu un māju logi jārotā ar tā saucamās "uzvaras dienas" simboliem – Georga lentēm, zvaigznēm, veterānu fotogrāfijām. Arī to attēli jāizvieto soctīklos ar u.tml.). Izrotātie logi jāfotografē un jāpublicē sociālajos tīklos ar atzīmi "uzvaras diena".
No 30. aprīļa līdz 12. maijam jāīsteno akcija "Avataru nomaiņa sociālajos tīklos". Cilvēkiem ieteikts savu profīlu foto vietā izvietot "kara veterānu" portretus.
Tiem tautiešiem, kas nevar rīkot gājienu "Nemirstīgo pulks", ko pirms kara orgnizēja arī Latvijā, iesaka mēģināt piemēroties varas iestāžu aizliegumiem. Un, piemēram, gājienu rīkot kaut kur iekštelpās.
Īpaši ieteikts arī okupantu armijas piemiņas vietās rīkot "Memoriālās talkas". Iekštelpās – ekspozīcijas par Otrā pasaules kara dalībniekiem – akciju "Atmiņas siena"
Akcijā "Nemirstīgo autopulks" tautiešus ārzemēs mudina izrotāt auto ar "uzvaras" simboliku. Un jāņem vērā, ka veterānu foto jālīmē tikai uz tīriem auto.
Tad plkst. 21.00 vakarā jārīko divas akcijas – "Atmiņas svece". Kad tautiešiem savu māju logos jāiededz piemiņas svece un jānostājas tai blakus. Un šajā pat laikā jādodas pie okupācijas laika piemiņas vietām un pieminekļiem un ar līdzi paņemtiem lukturīšiem jāraida stari debesīs. Akcijas nosaukums – "uzvaras stari".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
