Valsts varētu kārtējo reizi atvērt naudas maku, lai nāktu palīgā "airBaltic"
Valsts varētu atkal atvērt savu naudas maku, lai nāktu talkā nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Lidsabiedrībai jau tuvākajos mēnešos jāatmaksā vai jāpārfinansē vērienīgas saistības. Iespējamais risinājums – valsts līdzās privātajiem investoriem iegādājas šī uzņēmuma vērtspapīrus. Satiksmes ministrijā gan noliedz, ka šis būtu kārtējais "airBaltic" glābšanas plāns.
Lai arī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pērn spēja uzrādīt samērā pozitīvus darbības rādītājus, gan kāpinot apgrozījumu, gan strādājot ar peļņu, uzņēmuma finansiālā situācija joprojām ir izaicinoša. Negatīvs pašu kapitāls un uzņemtas ļoti lielas saistības.
Šovasar jāatmaksā vai jāpārfinansē pirms pieciem gadiem emitētās 200 miljonu eiro obligācijas. Sākotnēji bija iecerēts to darīt, izdodot jaunus parāda vērtspapīrus un pārkreditējot savas saistības. Tomēr, redzot, ka tirgū piedāvāja to darīt ar ļoti augstiem procentiem, plānu atcēla un sāka meklēt citus risinājumus, kā pārfinansēties.
"Ja valsts pielemj, ka tas ir izdevīgi, piemēram, valsts grib finansēt kaut kādu daļu tā finansējuma, viņi nekādā gadījumā nevar to darīt pilnībā, bet kaut kādu daļu valsts var izdarīt. [TV3: Jūs lūgsiet valsti izskatīt šādu iespēju?] Notiek vispārējas sarunas par šo tēmu, bet pašlaik es to komentēt nevaru," saka "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Šodien valdība lēma, ka arī pati valsts vispārēji varētu iegādāties savā kontrolē esošu uzņēmumu obligācijas. Zīmīgi, ka attiecīgo likumprojektu uz valdību virza nevis par naudas lietu vadību un kapitāla tirgu atbildīgā Finanšu, bet gan Satiksmes ministrija kopā ar ziņojumu par to, kā veicas ar "airBaltic" obligāciju pārfinansēšanu.
Uz jautājumu, vai tas pēc būtības ir jauns glābšanas plāns nacionālajai aviokompānijai, kurai pārskatāmā nākotnē, ņemot nepieciešamību vērā pārfinansēt vai atmaksāt esošās saistības, varētu, tā teikt, vienkārši būt problēmas savilkt galus kopā, satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atbild noliedzoši.
"Nepiekrītu šādam formulējumam. Šis likuma grozījumus, ja Saeima to apstiprinās, noteikti palīdzēs Latvijai kā valstij būt vēl aktīvākam akciju turētajam un palīdzēt tālāk attīstīties mūsu kapitālsabiedrībām. Šajā gadījumā, protams, "airBaltic" kā viens no mūsu uzņēmumiem, kas ir kapitāla tirgū un kas ir uzsācis savu līdzšinējo obligāciju pārfinansēšanu… Skaidrs, ka tas dotu iespējas valstij līdztekus un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā starptautiskiem investoriem arī piedalīties šāda veida investīcijās," stāsta Briškens.
Nekādi lēmumi vēl neesot pieņemti, bet, ja valsts tiešām pirktu šos vērtspapīrus līdzās privātam investoram, to varētu uzskatīt par sava veida drošības garantiju. Tas atsauktos arī uz pašas valsts saistībām.
"Tā ir iespēja vienīgi un tikai finansēt no aizņēmuma palielinājuma. Nav tiešas ietekmes uz budžeta un budžeta deficītu, bet skaidrs, ka valdībai ir jāaizņemas nauda, lai šādas obligācijas iegādātos," saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
"Tāpēc tām ir jāpelna. Ja mēs kaut ko tādu iegādājamies, mums jāspēj nopelnīt," teic premjere Evika Siliņa (JV).
Gadu laikā valsts ieguldījumi "airBaltic" pārsnieguši pusmiljardu eiro, bet satiksmes ministrs jau iepriekš paudis, ka tas Latvijai ir atmaksājies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
