Aizvadīts "Kritiskās masas" brauciens. Aktīvisti: Velo infrastruktūra Rīgā ir saraustīta un nav droša

Bīstama pārvietošanās, neesošas velojoslas un nedrošība galvaspilsētas ielās – šie ir galvenie iemesli, kuri nu jau 15. gadu maija sākumā Dailes teātra pakājē pulcē velobraucējus. Lai gan daudz kas šo gadu laikā uzlabojies, daudzu dalībnieku motivācija piedalīties palikusi nemainīga.

"Tā veloinfrastruktūra, kas patlaban ir – tā ir saraustīta, nav droša. Jo droša tā ir tad, kad vari braukt ar bērniem kopā un vecmāmiņu, un viņiem nav jābaidās. Tas nenozīmē, ka visu pilsētu jāpārtaisa par velo zonu, bet to visu var saplānot, piemēram, Brīvības iela 20 metru plata iela. Patlaban mēs te redzam šoseju piecās joslās Rīgas centrā," teic "Pilsēta cilvēkiem" pārstāvis Kārlis Krēķis.

"Rīgā ir ļoti daudz velosipēdistu un veloinfrastruktūra nav pietiekama. Jau ir labāk, jau ir daudz labāk. Ir daudz veloceļi, bet, jo vairāk velosipēdistu, jo vairāk veloceļu vajadzētu," norāda brauciena dalībniece Maija.

Noskaņojums pirms brauciena tomēr gana pacilāts – daļai riteņbraucēju Rīgas ielas kļuvušas gana ērtas, turklāt, dalībnieki piedomājuši gan pie sevis, gan savu spēkratu izrotāšanas.

Uz jautājumu vai "Kritiskajā masā" piedalās lai protestētu, vai tomēr ievēro tradīciju, brauciena dalībniece Līva atbild: "Vairāk tradīciju. Protests tas bija padsmit gadus atpakaļ, kad nebija veloceliņu un visi bija ļoti naidīgi pret velosipēdistiem. Šobrīd tā jau ir vairāk tradīcija."

"Īstenībā, ja godīgi man liekas, ka uzlabojas un šobrīd liekas, ka pat ir ok," par infrastruktūru Rīgā saka velobraucējs Elvis.

"Kritiskās masas" brauciena maršruts parasti ir spontāns – to izlemj priekšā braucošie. Šogad velo kolonna devās pa vairākām galvaspilsētas maģistrālajām ielām, šķērsoja arī Akmens un Vanšu tiltus.

Likumsargi informē, ka pasākuma laikā fiksēts viens ceļu satiksmes negadījums, kad velosipēdists ietriecies priekšā braucošā mašīnā. Negadījumā neviens nav cietis.