Uz saturu

Prezidents nosauc jomas, kuras nedrīkst ciest budžeta jostu savilkšanas gadījumā

Ja saistībā ar neiepriecinošiem finanšu rādītājiem nāksies īstenot tā dēvētos budžeta konsolidācijas pasākumus, galvenais ir, lai neciestu iekšējā un ārējā drošība, izglītība, valsts konkurētspēja un arī veselības aprūpe, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš atzina, ka, ja valsts finanšu plāni nepildās un ekonomiskā situācija liek savilkt budžeta jostas, to var darīt gan šogad, gan arī nākamgad, tomēr svarīgākais, lai neciestu minētās prioritārās jomas.

Rinkēvičs arī piebilda, ka viņam ļoti nepatīkamu pārsteigumu sagādājis šonedēļ notikušais Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklējums.

"Tur, patiesību sakot, tautas nacionālās identitātes pamats, tie krājumi atrodas vienkārši ārprātīgā situācijā. Tur nav investēts gadu desmitiem. Un, ja vienā brīdī kaut kas notiks, mēs atkal saķersim galvas un vaimanāsim, kur mēs bijām gadus 30, kad neesam piešķīruši līdzekļus, lai tos dažāda veida 18., 19., 20. gadsimta sākuma krājumus nosargātu," sacīja valsts pirmā persona.

Vienlaikus viņš atzina, ka nezina, kā objektīvi pārredzēt visu lauku, lai nesanāktu tā, ka vairāk naudas saņem tas, kurš skaļāk kliedz. Rinkēvičs uzskata, ka atrast šo balansu ir katras nozares atbildīgā ministra kompetence, un vienlaikus prezidents apzinoties, ka tas nav viegli.

Edgars Rinkēvičs
Latvijas Valsts prezidents

Edgars Rinkēvičs

Es zinu, ka nekad nevarēs visiem iedot visu, bet ir jāmēģina saprast vismaz kaut kādā plānveidīgā kārtībā, ka ir kaut kādas lietas, kar ir jāizdara, un tad, protams, nāk kaut kādas ļoti jaunas, skaistas, labas lietas.

Viņš rezumēja, ka Latvijā dažādās nozarēs joprojām ir vērojama ārkārtīgi liela nelīdzsvarotība.

Savukārt kā ieteikumus veiksmīgākai investīciju piesaistīšanai Rinkēvičs minēja kreditēšanas veicināšanu un birokrātijas mazināšanu, uzsverot, ka pēdējais nemaz neprasa lielus finanšu ieguldījumus.

Kā ziņots, šajā gadā valdības budžeta deficīts būtiski pieaugs un sasniegs 2,9% iekšzemes kopprodukta (IKP), pietuvojoties tuvu Māstrihtas 3% no IKP robežai, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmas projektā 2024.-2028. gadam, kuru otrdien apstiprināja valdībā.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm