Vīķe‑Freiberga par "nežēlību" pret krieviem un latviešu pienākumiem pret savu valsti

Atskatoties uz 20 gadiem ES, bijusī prezidente teica, ka kādus sasniegumus varam izmērīt naudas izteiksmē, taču ir arī dažādi pētījumi, indeksi. Piemēram, Latvijai risināms jautājums joprojām ir korupcija, kuras rādītāji Baltijas valstīs vēl ir visai augsti.

"Tā nevajadzētu būt, turpmākajos gados ir ļoti jāpiestrādā," turpinot runāt par korupcijas ierobežošanu, teica Vīķe-Freiberga.

Viņa arī akcentēja, ka Latvijā vēl joprojām rēgojas vecās impērijas drupas. "Vecās impērijas drupas vēl neesam spējuši novākt," piebilda bijusī Valsts prezidente.

Jāteic, ka tikpat ilgi, proti, 20 gadus, Latvija ir arī NATO dalībvalsts. Šajā saistībā eksprezidente akcentē, ka iestāšanās ES un aliansē bijuši divi soļi, kas atturējuši Krievijas "braukšanu" pāri mūsu robežai. "Man šķiet, ka [Vladimirs] Putins, stājoties amatā, būtu bijis ļoti priecīgs, ja tas būtu iespējams bez jebkādām sekām. Taču viņš saprata, ka mums jau kā kandidātvalstij bija šī drošība, bet tagad mums ir dubultdrošība," sacīja Vīķe-Freiberga.

Mūsu primārā atbildība – rūpēties par savas valsts un pilsoņu drošību

Runājot par Ukrainā aizvien notiekošo karu un Rietumu palīdzību, kas lielākoties dodas ceļā ar aizkavēšanos un iestrēgst varas gaiteņos, Vīķe-Freiberga norāda – ilgās diskusijas par palīdzības piešķiršanu vai nepiešķiršanu ir brīvības un demokrātijas cena.

"Ja domājam par frontes garumu, kurā Ukrainai jācīnās, kas ir vairāk nekā tūkstoš kilometru, to visu laiku apgādāt vienā nepārtrauktā plūsmā, visa šī loģistika vien ir milzīgs izaicinājums. Visa mana apbrīna ir Ukrainas militārajiem spēkiem un tās tautai. Viņu drosme, apņēmība, izdoma un veiklība savu zemi aizstāvēt šajā milzīgajā frontē pret milzīgo pārspēku ir apbrīnojuma.

Bet Rietumos cilvēki ir iesprūduši savos rīcības kanālos, kādus viņi ir ieviesuši. Demokrātiskās valstīts tas nozīmē, ka vispirms ir jāizdiskutē, jāizdebatē. Vieni saka – rīkojamies rīt, citi – mums nedaudz jāpagaida. Tā ir brīvības un demokrātijas cena – lēmumi tiek pieņemti neizbēgami lēnākā tempā, nekā to dara totalitāras valstis. To izprotot, mums šeit ir jāmācās jau iepriekš formulēt savi mērķi un reakcijas spējas," norāda eksprezidente.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā reaģēt uz pārmetumiem, ka Latvija it kā nekrietni izturas pret valstī dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, viņa uzsver – mūsu pirmā atbildība ir rūpēties par savas valsts un savu pilsoņu drošību. "Līdz ar to mums kā valstij ir visas tiesības pieņemt jebkādus mērus, kas tiek uzskatīti, ka nāk par labu mūsu drošības garantēšanai," teic Vīķe-Freiberga.

Viņa turpina: "Krievijā ir vairums pilsoņu, kas atklāti un sirsnīgi atbalsta savu prezidentu, jūsmo pa viņu, kas ir sodāms noziegums tiesas priekšā. Pienākums atšķirt, kurš ir sirds šķīsts demokrāts un pretinieks Krievijas vardarbīgajai rīcībai Ukrainā, bet kurš varētu būt Kremļa slepeno dienestu iesūtīts, lai varētu šeit veikt mums naidīgas darbības, uzliek milzīgu slogu mūsu iestādēm, dienestiem. Domāju, ir pilnīgi normāli, ka, Krievijai, kas ir mūsu tiešais kaimiņš, esot kara situācijā, mums ir tiesības domāt vispirms par savu drošību un tikai tad par viņu ērtībām."

Ko eksprezidente Latvijai vēl 4. maija svētkos?

"Lai mēs turpinātu ticēt savai valstij – ne tikai mīlēt savu zemi, bet arī mīlam savu valsti un esam gatavi strādāt tās labā," norāda Vīķe-Freiberga.