Kur rīkot šaušanas mācības? Skolu direktoriem daudz jautājumu par valsts aizsardzības mācību ieviešanu

Skolu direktori ceturtdien paši tādās kā skolēnu lomās – Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas krēslos sēžot, viņi cītīgi veic pierakstus bloknotos, uzklausot Jaunsardzes centra ekspertu teikto. Jau no šī septembra valsts aizsardzības mācība visās skolās notiks divus mācību gadus – 10. un 11. klasē. Skolām būs jānodrošina viena valsts aizsardzības mācību stunda mēnesī, jāsarūpē klases telpa un iespēju robežās arī 20 kvadrātmetru noliktava inventāram. Jaunsardzes centrs sarūpēs instruktorus, kas vadīs nodarbības. Jaunsardzē mierina – ja arī sākumā jauniešiem ies kā pa celmiem, tas piederas pie lietas.

"Neesiet izbrīnīti, ka oktobrī viņš pirmo reizi paņem karti un kompasu rokā, aizies tikai līdz mājas stūrim, kas ir 20 metru attālumā. Tā tas notiks! Absolūti," norādīja Jaunsardzes centra direktors Aivis Mirbahs.

Valsts aizsardzības mācību ieviesa 2018. gadā kā pilotprojektu 13 Latvijas izglītības iestādēs. Saldus tehnikuma audzēkņiem valsts aizsardzības mācības nodarbības patikušas, bijusi pat mazuma sajūta.

Iveta Bērziņa

Saldus tehnikuma direktore

Viņi norāda, ka stundu varbūt ir par maz! Esam veikuši arī vecāku aptaujas. Neviens kopš 2018. gada nav pateicis, ka viņš to nedarīs un ka viņam tas nepatīk.

Būtiskākais izaicinājums direktoram ir strādāt ar kolektīvu, saka Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, arī šajā skolā valsts aizsardzības mācība ieviesta 2018. gadā. Direktoriem jārēķinās: lai izbrīvētu vietu valsts aizsardzības mācībai, var nākties samazināt citu stundu skaitu. Parasti tas ir sports un kultūras vēsture.

"Neslēpsim, katram skolotājam savs priekšmets ir vissvarīgākais. Jebkuras izmaiņas stundu skaitā, plānā rada zināmas saviļņošanās," saka Kalvāns.

Vaicāts, vai tas ir algas jautājums, viņš atbild: "Zināmā mērā jā, lai gan skolēnu skaits mainās, klašu skaits mainās."

Direktorus mulsina šaušanas mācības, lai gan tās jāveic tikai divas reizes gadā, rudenī un pavasarī, turklāt ar jaunsardzes sagādātajiem pneimatiskajiem, nevis īstajiem kaujas ieročiem, jautājums ir par loģistiku, proti, vietu, kur nolikt mērķus, lai tie būtu 10 metru attālumā no šaušanas pozīcijām.

Rūdolfs Kalvāns

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors

Tas, es zinu, arī Rīgas pilsētai un lielajām pilsētām ir izaicinājums. Kā nogulsies, kur, cik metru vajadzīgi, parki dārzi, meži – tas, kas notiek teorētiski, ir ļoti maza problēma.

Jaunsardzes centrā ir pārliecība, ka līdz rudenim tiks atrastas vietas, kur veikt šaušanu.

"Mēs meklējam telpas, apbraukājam, skatāmies parkos, mežos, kur varētu realizēt šo šaušanu. Mums ir pat nozīmētas alternatīvās vietas, piemēram, namu pārvaldes ofisā – ja tā var nosaukt – Cieceres ielā, volejbola skolā, mums ir klase, blakus esošais stadions, kuru izmantojam," stāsta Jaunsardzes centra Rīgas pārvaldes vadītājs Sergejs Fomenko.

Atbildot uz jautājumu, vai šaušanas mācība divas reizes gadā ir pietiekami, Fomenko norāda: "Nē, nav, atbilstoši  programmai pietiekami. Pēc tam piedāvājam vasaras nometnes, kur jaunieši var vairāk izšauties."

Direktoriem, uzklausot ekspertu teikto, piesardzība saglabājas. Piemēram, pati pirmā tēma nodarbībās būs par normatīvajiem aktiem.

Andris Priekulis

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors

Mēs runājam par mūsdienīgu pieeju, bet neesmu pārliecināts. Ja runājam par teoriju un praksi, tā ir padomju pieeja, tā nav mūsdienīga. Nevar viens stundu stāstīt par normatīvajiem aktiem – tur visi aizmigs, vai nekas nenotiks! Tā nedara!  (..) man ir bišķi bailes, vai nepārnesam veco pieeju, lai gan runājam par mūsdienīgu pieeju.

Valsts aizsardzības mācību programma gana plaša, ietverot gan orientēšanos, apiešanos ar ieročiem, gan arī kiberdrošības un krīzes situācijas vadības prasmes.