Strupišs: Ir nepieņemami pārbaudīt tiesnešu lojalitāti ar pielaides valsts noslēpumam prasīšanu
Tieslietu padome asi reaģējusi uz priekšlikumu paplašināt tiesnešu loku, kam vajadzīga pielaide valsts noslēpumam, lai tādējādi atsijātu nelojālos tiesnešus. Šādu risinājumu kategoriski noraida Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, kurš ir arī Tieslietu padomes vadītājs. Viņš uzver – tas ir nepieņems veids, kā pārliecināties par tiesnešu lojalitāti.
Daļai tiesnešu jau šobrīd nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. Piemēram, lai lemtu, vai atļaut veikt operatīvās darbības. Taču Tieslietu ministrijā uzskata, ka loks jāpaplašina un pielaide būtu jāsaņem arī tiesnešiem, kuri pieņem lēmumus lietās, kas saistītas ar valsts drošību.
To atbalsta arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņš norāda, ka parlaments ir pastiprinājis sodus par noziegumiem, kas vērsti pret valsti. Bet tiesneši šajās lietās mēdz pieņemt lēmumus, ko viņš raksturo kā "grūti izskaidrojamus".
"Daudzi lēmumi izbrīna. Sajūta tāda, ka daļa tiesnešu dzīvo vakuumā un divus gadus nav redzējuši, kas notiek mums tepat blakus. Tātad agresīva valsts uzbrūk neatkarīgai Ukrainai un vērš visāda veida provokatīvas darbības, tai skaitā caur Baltkrieviju ar migrantiem attiecībā pret mums. Līdz ar to būtu svarīgi nodrošināties, ka ir lojalitāte un tā tiek pārbaudīta."
Par to, kā hibrīdapdraudējuma apstākļos rīkojas prokurori un tiesneši, kritiku ne reizi vien izteicis arī Valsts prezidents, piemēram, par, viņaprāt, pārāk maigiem sodiem, iztiesājot naida noziegumus.
"Šāda veida lietas, kas tur sabiedrību spriedzē, uz ko ir jāreaģē, tas ir tas, kam, es teiktu, ir jāpievērš uzmanība. Un tur valsts drošības iestādes strādā. Tas, ko es esmu teicis, un to, ko es gribētu teikt vēlreiz, arī tiesu varai ir jātiek līdzi. Jo ne vienmēr šie noziegumi, kas tiek atklāti un tiek nosūtīti tiesai, saņem adekvātu sodu manā izpratnē."
Tieslietu ministrijas piedāvātās izmaiņas šodien vērtēja Tieslietu padome neklātienes sēdē. Padomes vadītājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda bažas par mēģinājumu ietekmēt tiesu un uzsvēra, ka pielaide valsts noslēpumam nevar būt instruments tiesnešu lojalitātes pārbaudīšanai.
"Tikai likumā noteiktajā kārtībā, ja ir konkrētas šaubas, konkrēti pierādījumi šīm šaubām, vai nu disciplinārlietas ceļā vai krimināllietas ceļā – tie ir tie instrumenti, ko likums šodien pieļauj. Bet kaut kādas abstraktas lojalitātes pārbaudes un apšaubīšanas bez pierādījumiem, te ir tā robežā, kas, manuprāt, Tieslietu padomei ir skaidri, tā sarkanā līnija ir jānovelk."
Līdzīgu viedokli sēdē pauda Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, izgaismojot to, ka Tieslietu ministrijas rosinājumu pretrunīgi vērtē pat vienas partijas deputāti.
"Cilvēki, kas nesaprot tiesības, rāda ar pirkstu un pasaka, ka šeit spriedums ir nepareizs, šeit sods ir nepareizs, šeit ir drošības līdzeklis nepareizi piemērots un vispār tiesu vara nav lojāla, tas viss ir ļoti bīstami."
Tieslietu padomes ieskatā runa varētu būt tikai par to, ka valsts drošības dienestu rīcībā esošās ziņas tiek izvērtētas pirms amatā tiek apstiprināti jaunie tiesneši. Tādējādi atlases procesā pārliecinoties par kandidātu lojalitāti. Tieslietu padome par to informēs Saeimu, kur turpināsies diskusijas par iespējamām likuma izmaiņām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
