Upju atbrīvošanai atvēlētie 2 miljoni eiro paliks neiztērēti. Īpašajam projektam niecīga interese
Rīt noslēdzas pieteikšanās diviem miljoniem eiro, kas īpašā projektā tika atvēlēti upju atbrīvošanai no šķēršļiem zivju migrācijai. Pieteikumu skaits diemžēl ir ļoti mazs. Interesi par finansējumu izrādījušas vien divas pašvaldības. Zinātniskā institūta "BIOR" pētnieku veidotajā šķēršļu sarakstā ir arī mazie HES, tomēr neviens no hidroelektrostaciju saimniekiem nojaukšanai vai zivju ceļa izbūvei tā arī nav pieteicies.
Pētnieki no vides zinātniskā institūta "Bior" nozīmīgākos šķēršļus uz Latvijas upēm apzināja aizvadītajā vasarā.
Pētnieki izveidoja šķēršļu top 70, sarakstā iekļaujot tādus objektus, kas sabiedrībai sniedz nekādu vai minimālu labumu. Savukārt, tos nojaucot, zivju migrācijai būtu iespējami liels ieguvums.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvis skaidro, projektam ir atvēlēti divi miljoni eiro Eiropas Savienības finansējuma. Projekta ietvaros iespējams pieteikt ne vien šķēršļu nojaukšanu, bet arī zivju ceļa izbūvi. Pieteikšanās noslēdzas jau 14. maijā, diemžēl interesentu skaits ir pavisam neliels.
" Teikt, ka tā interese ir ļoti liela, es mānītos. Daudz zvanu par šo programmu neesam saņēmuši," saka LAD zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers.
Kuldīgas pašvaldības pārstāve Gita Rubežniece-Zute skaidro, ka viņi ir ieplānojuši pārbūvēt zivīm traucējošu caurteku uz Riežupes. Tomēr šī iecere teju neizdevās, jo pieteikšanās laiks bija tikai mēneša garumā, šāda projekta sagatavošanai tas ir ļoti mazs termiņš: "Ir arī nepieciešams atbilstoši MK noteikumiem pievienot plānoto darbību atbilstības atzinumu, ko sniedz pētniecības institūts "Bior". Protams, ka mēneša laikā to visu paveikt ir ļoti, ļoti saspringti."
Kuldīdznieki cer, ka iegūs finansējumu un jau nākamajā vasarā varētu iesākt jauna, zivīm un cilvēkiem draudzīga tilta būvniecību pār Riežupi.
Zivīm traucējošo šķēršļu sarakstā tika iekļauti arī mazie HES.
Mazo HES asociācijas pārstāvis arī norāda uz projekta pieteikšanās īso termiņu. HES saimnieki zivju ceļu būvniecībai pieteikties nepaguva, savukārt HES nojaukšanu varētu apsvērt tikai tad, ja par to pienāktos kompensācija.
"Ja šobrīd tas īpašnieks gūst ienākumus un spēj pabarot ģimeni no vienas mazas elektrostacijas. Šādā programmā ir paredzēts finansējums tikai nojaukšanas izdevumu segšanai. Tas ir tāpat kā nopirkt sev virvi, ar kuru tevi pakar," saka MHEA valdes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Gailītis.
Lauku atbalsta dienestā skaidro, – ja divi miljoni šķēršļu nojaukšanai netiks iztērēti, konkurss, visticamāk, tiks sludināts atkārtoti. Cerams, ka nākamajā reizē ar upju atbrīvošanu veiksies labāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
