Izgājuši cauri ellei: Harkivas apgabalā evakuētie TV3 Ziņām stāsta, kā izbēga no kaujas zonas
Krievu armija turpina uzbrukumu Harkivas apgabalam, un tai diemžēl ir izdevies okupēt vairākus Ukrainas ciemus Krievijas pierobežā. Ukrainas militārā vadība neslēpj, ka situācija ir smaga, bet ukraiņi dara visu, lai okupantus apturētu. TV3 Ziņu filmēšanas komanda šobrīd atrodas Harkivā.
TV3 tikās ar cilvēkiem, kuri jau otro reizi bēg no okupācijas un zem lodēm izbēguši no kaujas zonas – no Vovčanskas un Lipckiem.
"Turpinām darbu Vovčanskā, šeit joprojām atrodas cilvēki. Kopā ar policiju turpinām evakuāciju. Vēl aptuveni 200 cilvēki ir pieteikušies evakuācijai. Ienaidnieks apšauda pilsētu, iznīcinot civilo infrastruktūru. Mūsu karavīri turpina turēt aizsardzību arī Vovčanskā. Mēs noturēsim. Slava Ukrainai," norādīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Pie humānās palīdzības centra Harkivā piestāj viena brīvprātīgo mašīna pēc otras – neraugoties uz apšaudēm un bombardēšanām, izglābti kārtējie Ukrainas cilvēki, kuri jau atkal kļuvuši par krievu mērķi.
Lipcki, Vovčanska – Krievijas pierobežas pilsētu iedzīvotāji, kuri jau atkal spiesti bēgt no okupācijas.
Lielākā daļa šeit ir no Vovčanskas. Tā atrodas divus kilometrus no Krievijas robežas, uz ziemeļiem no Kupjanskas. Pilsēta tika okupēta, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā. Okupācijā tā bija pusgadu – līdz 2022. gada 12. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki to atbrīvoja līdz ar visu Harkivas apgabalu. Tagad cilvēkiem jau otro reizi divarpus gadu laikā jāpamet savas mājas.
Olhas kundzei vienā dienā okupantu armija atņēmusi visu – laimīgā kārtā pati izdzīvoja, spēja izkļūt no gruvešiem pēc tam, kad krievu armija uz viņas namu raidīja triecienu.
"Es esmu no Vovčanskas, tur ir kauju zona. Manu māju nobombardēja tā, ka nekas nav palicis, pat sienas. Nezinu, kā izlīdu no gruvešiem. Tieši uz manu māju šāva. Atbraucu te, tagad jāmeklē, kur dzīvot. Viss sadega, šāva tieši jumtā, viss sadega," stāsta Olha.
Šie ir pēdējie cilvēki, kurus brīvprātīgie paspēja izvest no Vovčanskas. Krievu armijai turpinot uzbrukumus, tur jau sākušās ielu kaujas. TV3 Ziņu sastaptie cilvēki saka, ka ceļš līdz Harkivai bijusi elle, okupanti ar droniem mērķējuši tieši uz civilajiem, kuri centās izbēgt no kauju zonas.
Foto: Iedzīvotāju evakuācija
"[TV3 Ziņas: Ceļu apšauda?] Protams, droni lido, viss lido, dokumentus pat aizmirsu paņemt, pasi, mašīnas tiesības, visu aizmirsu. Mana tante un brālis palika tur. Kāpēc? Nezinu. Tur taču visu pilsētu slauka no zemes. Jā, tur vairs nekā nav palicis, nekā tur vairs nav," stāsta Vovčanskas iedzīvotāja Natālija.
Savukārt Jeļena stāsta: Mēs nezinām, cik cilvēku palika, sēdējām pagrabā, nevienu neredzējām, izej uz ielas – dzirdi virs galvas drons sīc, met uz cilvēkiem. [TV3 Ziņas: Civilajiem?] Jā, pa mašīnām, cilvēkiem, brauca meta uz viņiem, netrāpīja mašīnai, bet blakus, tur brauca sieviete ar vīru. Krievi šauj pa visiem un visu. Nebijām ne bomži, ne alkoholiķi, cerējām, ka pie mums viņi vairs neatnāks."
Vairums evakuēto šeit ir sirmgalvji, bet bēgļu vidū ir arī bērni un pusaudži. Šeit TV3 Ziņas satika arī 12 gadus veco Ņikitu ar brāli. Viņu ģimene arī evakuējusies no pierobežas ciema.
"Mēs esam no Simiņivkas, 10 kilometru no Vovčanskas. [TV3 Ziņas: Kas tur notiek?] Bombardē, viss deg. [TV3 Ziņas: Cik ilgi jūs sēdējāt apšaudēs?] Trīs dienas, šodien, trešajā dienā, jau atbraucām te, brīvprātīgie atveda, naktī ļoti bombardēja, sarkana uguns debesīs bija, šķembas lidoja," atklāj Ņikita.
Savukārt Jevgēņijs norāda: "Bumboja, šķembas lidoja, uz kaimiņu mājām lidoja, mums logus izsita, aizsitām logus, un pēc tam brīvprātīgie atbrauca mums pakaļ. Tagad jau kļuva bail, jo visu dienu bumboja."
Šeit uz vietas strādā brīvprātīgie no visas Ukrainas, kuri saviem tautiešiem sniedz visa veida palīdzību – sākot ar ēdināšanu, higiēnas precēm, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību.
"Cilvēki ir izmisumā viņi visi ir traumēti, pārbijušies, pazaudējušies. Visi ir izbraukuši ar to, kas viņiem bija mugurā. Ja kādam bija iespēja paņemt dokumentus, tā jau ir liela veiksme. Cenšamies palīdzēt, kā varam, cenšamies nomierināt, bērnus vedam uz atsevišķu istabu, kur ar viņiem strādā psihologi. Ir ļoti smagi – pieaugušajiem jau ir grūti, bet bērniem ir vēl grūtāk," stāsta psiholoģe Anastasija.
Brīvprātīgie, kuri zem lodēm izved cilvēkus no kauju zonas, saka, ka situācija kļūst arvien smagāka un daudzu cilvēku palīgā saucienus diemžēl nav iespējams izpildīt.
Brīvprātīgo koordinācijas centra vadītājs Bohdans neslēpj, ka katra uz kauju zonu aizbraucošā mašīna tiek pavadīta ar bailēm, ka cilvēki neatgriezīsies. Trīs dienās brīvprātīgie no apdraudētajām Harkivas apgabala teritorijām izveduši jau aptuveni 4000 cilvēku. Nav zināms, cik tajās ir vēl palikuši, bet runa ir par vairākiem tūkstošiem pierobežas iedzīvotāju.
"Cilvēki ir dažāda vecuma, dažādā stāvoklī, ir ievainoti cilvēki, kuriem ir jāsniedz neatliekamā palīdzība, bērni, veci cilvēki. Situācija ir ļoti smaga, cilvēki ir palikuši bez nekā, to parādījušas ir šīs pirmās dienas, ir cilvēki, kurus atved tikai apakšveļā. [TV3 Ziņas: Tur šobrīd paliek vēl daudz cilvēku?] Evakuācija turpinās, mēs nevaram pateikt precīzu skaitu, cik tur ir palikuši. [TV3 Ziņas: Ko nozīmē brīvprātīgajam doties turp?] Tas ir darbs, tas ir ļoti smags darbs, lai kāda būtu plānošana, lai cik laba sadarbība ar kara administrāciju, šodien tas ir ne tikai smagi, bet arī ļoti bīstami. Mēs priecājamies par katru komandu, kas atgriežas dzīva un ar cilvēkiem," saka Bohdans.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
