Veicot rentgenu, pacientiem vairs nebūs jālieto svina aizsarglīdzekļi
Siltajā laikā traumu skaits būtiski pieaug, līdz ar to aug arī rindas uz rentgena izmeklējumiem. Un šajā jomā ir jaunums. Mūsdienās rentgena aparatūras starojuma deva nu jau ir pielīdzināma tai, ko ikdienā saņemam no saules. Tāpēc turpmāk no šī starojuma sargās tikai ārstus un arī vecākus, ja viņi radioloģijas izmeklējuma laikā atrodas blakus bērnam.
Pagājušā gadsimta 50. gados, kad izmeklējumi tika veikti ar tā laika iekārtām, jonizējošā starojuma deva bija augsta, tāpēc, lai pacients netiktu pārmērīgi apstarots, bija jāizmanto individuālie aizsarglīdzekļi.
Šodien ir pārliecinoši pierādījumi, ka aizsarglīdzeklis vairāk dara kaitējumu nekā pasargā pacientu.
Tas skaidrojams ar to, ka, ja izmeklējuma laikā stari trāpa svina aizsarglīdzeklim, iekārta automātiski saprot, ka, lai izšķirtu svina materiālā struktūru, krietni jāpaaugstina starojuma deva.
"Mūsdienās mēs izmantojam digitālās iekārtas, un šīs iekārtas savu tehnoloģiju dēļ dod iespēju izmeklēt pacientus ar ļoti zemu starojuma dozu, kas faktiski ir salīdzināma ar dabisko jonizējošā starojuma fonu, ko mēs saņemam katru dienu no dabas, no saules."
Tātad tādu starojumu, kādu mūsdienās saņem, veicot rentgenu, var gūt arī vairāku stundu garā pastaigā dabā.
Izmantojot aizsarglīdzekli, var gadīties aizsegt arī pataloģiju, līdz ar to rentgena uzņēmums jāveic atkārtoti, tādējādi pacientam saņemot dubultstarojuma devu.
Kādreiz uzskatīja, ka visjutīgākās pret jonizējošo starojumu ir dzimumšūnas, tātad šodien mums ir pārliecinoši dati, ka dzimumšūnas ir krietni mazāk jutīgas, nekā tas tika kādreiz uzskatīts.
Modernās iekārtas iespējams noregulēt, nosakot, cik stiprs starojums caurstaros pacientu.
"Tas starojums, kas pacientu reāli apdraud, ir sekundārais starojums, kas rodas paša ķermeņa iekšienē. No tā stara, kas iet pacienta ķermenim cauri sākotnēji. Tur šis stars atstarojas un apstaro ķermeni no iekšpuses, līdz ar to arī aizsarglīdzekli, mēs no šī stara nevaram pasargāt pacientu."
Lai gan pacientiem vairs nebūs jālieto aizsarglīdzekļi, pavadošajai personai un darbiniekiem, ja tie atrodas blakus izmeklējuma laikā, tos nāksies izmantot, jo, rentgena stariem atstarojoties, tas var apdraudēt citus klātesošos.
Aizsarglīdzekļu neizmantošana padarīs šos izmeklējumus ātrākus un ērtākus, īpaši bērniem. Aizsardzība bija liela izmēra un smaga, līdz pat pieciem kilogramiem. Šo rīku uzklāšana uz ķermeņa varēja sagādāt diskomfortu.
"Ir pacienti, kuri reaģē uz katru nepatīkamo momentu izmeklējuma telpā un dažreiz nobīstas vairāk no aizsarglīdzekļa nekā no paša izmeklējuma," stāsta Bērnu slimnīcas medicīnas fiziķe Katrīna Čaikovska.
Radioloģe uzsver, ka tas ir ieguvums arī ārstniecības personālam, jo smago aizsarglīdzekļu regulāra celšana var negatīvi atsaukties uz veselību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
