Jēkabpils jaunie "ezeri", kuros plunčāties: nesakārtotas meliorācijas sistēmas dēļ applūst īpašumi
Vairākos īpašumos Jēkabpils pusē krājas lietusūdens, zemesgabali pārtapuši par dīķiem, kas traucē iedzīvotājiem saimniekot. Apkaimē dzīvojošie uzskata, ka pie vainas ir lietusūdens novadīšanas sistēma, kas ierīkota līdz ar nesen izbūvēto veloceļu.
Braucot pa autoceļu A6, pirms Jēkabpils skatam paveras divi prāvi dīķi, kuriem tur nevajadzētu būt. Kā norādīja apkaimes iedzīvotāji, tie neļauj saimniekot. Lietusūdens plašās teritorijās uzkrājas, jo nepareizi ierīkota lietusūdens novadīšanas sistēma pie jaunā veloceļa, kas savieno Jēkabpili un Spuņģēnu ciemu un nošķir lielceļu no īpašumiem, norādīja uzklausītie. Šādu secinājumu viņi izdara, jo ūdens sāka uzkrāties, spītīgi neaizplūst, kopš pirms dažiem gadiem izbūvēja veloceļu.
Var uzskatīt, ka pēc veloceliņa izbūves parādījās šie ezeri. Dīķi jau ir izveidojušies. Tie arī nedaudz smako, man šķiet. Traki jau bija pagājušogad. Tur uzturas kaijas un ķīri. Bija putnu gripa, pie mums te arī bija. Mira tik daudz to ķīru.
"Bez Tabu" novēroja, ka dīķiem jau ir sava flora un fauna. Kāds izmisušāks sakarsušais varētu mēģināt nopeldēties. To, ka dīķos var paplunčāties, centās pierādīt arī "Bez Tabu" žurnālists. Nekāda dižā pelde gan viņam neizdevās, bet pazvilnēt uz pušļa un sajust ūdens viļņošanos gan.
Ūdens sedz arī lauksaimniecības teritoriju, ko nomā Jēkabpils pusē labi zināms lauksaimnieks Andris Felss. Viņam šī "dīķsaimniecība" traucē saimniekot.
Tad, kad būvēja veloceliņu, neuzlika filtrus. Zem veloceliņa sabērtā smilts tika saskalota [ūdens notekas] sistēmā. Maģistrālais novads aizgāja ciet. Tā visa dīķsaimniecība, kas tur ir, kolektora nosprostojuma dēļ. Ir jātaisa urbums zem autoceļa. Jānovada uz pretējo šosejas pusi. Tur kādi 100 metri līdz gravai, kur cits maģistrālais novads. Vajadzīga tikai gribēšana to darīt, tad var izdarīt!Pašvaldībai es lūdzu sadarboties. Varētu apstiprināt projektu, saskaņot urbumus zem ceļa, uztaisīt šo urbumu. Es tiktu galā ar pārējo. Tas būtu solīdi, jo ne jau kāda cita iemesla dēļ pēkšņi parādījās tā peļķe. Lauksaimniecības zeme ir vienīgā nacionālā bagātība Latvijā. Ja par to nedomā, tad par ko vispār domāt? Naftu nepumpējam, zeltu nerokam.
Jēkabpils novada pašvaldībā gan uzskata, ka pie vainas ir nevis noteksistēma pie jaunā veloceļa, bet gan sen ierīkotā privātīpašumos, kas laika gaitā nav pienācīgi apsaimniekota. Tā kā tā ir liela un būs grūti atrast aizsērējušo posmu, pašvaldībai padomā risinājums, ko drīzumā grasās realizēt dzīvē.
Vairāk uzzini, noskatoties sižetu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
