Levits: Mazākumtautība nav tie krievi, kas Latvijā ieradās okupācijas režīma rezultātā

Ne tikai sabiedrībā uzmutuļojušas diskusijas par krievu valodas lietošanu Latvijā, tostarp medijos un priekšvēlēšanu debatēs, bet arī eksprezidents šī jautājuma apspriedē. Levits gan iestājas, ka ar šādu nostāju nenāk tikai tagad, bet to paudis vienmēr.

"Es savā pirmajā runā Saeimā iestājos par to, ka mums beidzot latviešu valodai jāierāda pienācīga vieta kā valsts valodai. Sabiedrībā apjausma nāk lēni, un tā tagad ir stingrāka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. (..) Katrā runā. Palasiet manas runas. Tur varat redzēt, ka [runāju] par latviešu diskrimināciju darba tirgū, latviešu valodu kā valsts valodu, kas jālieto un jāmāk katram," akcentē Levits.

Aptuveni 90% Latvijā dzīvojošo arī prot valsts valodu. Līdz ar to krievu valodas lietošana "vienkārši ir koloniālisma palieka daļai latviešu [viņu] galvās, ka joprojām bijušās koloniālās metropoles valoda joprojām tiek lietota šādā veidā publiskajā apritē," uzskata eksprezidents.

Tajā pašā laikā nevaram arī aizmirst par mazākumtautībām, taču ir skaidri jādefinē, kas tās ir, teic Levits. Proti, tās ir tautas, kas Latvijā dzīvojušas gadsimtiem ilgi. Eksprezidents kā piemēru piesauc Vāciju, kur mazākumtautība ir dāņi (valstī to ir ap 30 tūkstošiem), nevis vairāki miljoni turku, kas tajā ieradušies pagājušā gadsimta 60. un 70. gados.

Latvijā par mazākumtautību varētu uzskatīt krievu vecticībniekus un viņu pēctečus, kas tad arī varētu runāt krievu valodā. Taču mazākumtautība nav tie krievi, kas Latvijā ieradās okupācijas režīma rezultātā, uzsver Levits.

Viņš vēl piebilst, ka patlaban sabiedrībā raisījusies diskusija par krievu valodas lietošanu ir novedusi Latvijas tautu pie apziņas – mēs esam tāda pati valsts kā jebkura Eiropas valsts ar savu valsts valodu.