Uz saturu

Agresorvalsts plaši apiet rietumu noteiktās sankcijas, tostarp caur Latviju

2024. gada 1. jūnijā 20:41

Rit trešais kara gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un Kremlim noteiktās sankcijas nav devušas iecerēto skādi agresora ekonomikai. Maskava spēj gana labi atrast dažādus ceļus, kā Rietumu noteiktos ierobežojumus apiet un šeit būtiska loma spēlē arī Latvijas teritorija.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Nu jau 13 Eiropas Savienības sankciju kārtu vērstas pret Krieviju. Ar šo ekonomisko un cita veida ierobežojumu vilni iecerēts agresorvalsts ekonomiku spiest uz ceļiem, pasliktināt tur dzīves līmeni un traucēt nozarēm, kas svarīgas okupantu kara mašīnai.

Par spīti tam starptautiskā tirdzniecība nav ne tuvu apstājusies, un tur liela loma Latvijai kā robežvalstij ar agresoru. Vēl jo vairāk – Somijā robežpunkti slēgti, līdzīgi Narvā, Igaunijā, arī atsevišķi pie mums aizvērti, kas nozīmē, ka joprojām atvērtajās robežas šķērsošanas vietās ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju milzu pieplūdums un rindas.
Muitniekiem darba pilnas rokas, sekojot līdzi iespējamiem pārkāpumiem, un fūrēm var nākties gaidīt pat nedēļu. Un sankcijas arī apiet, visbiežāk, izmantojot kādas trešās valstis.

Mūsu muitnieki gan pērn, gan arī šogad sūta informācijas pieprasījumus uz Centrālāziju, taujājot vai jūs vispār sūtījāt vai pasūtījāt attiecīgo kravu. Ne vienmēr atbild, bet, kad tas notiek, atbildes atsēdina. Vairāk nekā 60% gadījumu tās ir negatīvas.

Visbiežāk mūsu muitnieki noraida lopbarības, koksnes, metāla izstrādājumu, elektroierīču un rezerves daļu kravas. Pēdējos gados VID sākti simtiem kriminālprocesu par iespējamu sankciju apiešanu, padsmit nodoti prokuratūrai kriminālvajāšanai. Te gan ieskicējusies problēma.

Jebkuras neatļautas šampānieša pudeles vešana pāri robežai automātiski nozīmē birokrātiski sarežģītu kriminālprocesu. Plānots noteikt, ka par mazākiem pārkāpumiem varētu būt administratīvā atbildība, lai izmeklētāji var koncentrēties uz, tā teikt, lielajām lietām. Šādu pieeju atbalsta arī Finanšu izlūkošanas dienestā, kas ir galvenā institūcija Latvijā, kad runa par sankcijām. Arī šajā iestādē dramatiski pieaudzis viss saistībā ar šo ierobežojumu apiešanu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Muitu politiski pārraugošajā Finanšu ministrijā norāda – situācija uz austrumu robežas nav vienkārša, bet nav arī ārkārtēja. Centrālāzijas problemātika ir atsevišķs stāsts.

Briseles 14. sankciju paketē plānots pielīdzināt sankcijas Baltkrievijai ar tām, kas piemērotas Krievijai. Vienu sankciju apiešanas ceļu tas palīdzētu noslēgt, taču, ko darīt ar Kremlim izdevīgo, kara mašīnu barojošo un nu jau labi iestaigāto Centrālāzijas taciņu, skaidrs nav.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm