Veikaliem pērn laba peļņa. Meklē risinājumus, kā panākt lielāku konkurenci un cenu samazinājumu

Lielie mazumtirgotāji pērn, augsto pārtikas cenu laikā, spējuši gana labi nopelnīt. Joprojām spriež, kā panākt lielāku konkurenci nozarē un attiecīgi labākus nosacījumus patērētājiem.

Patlaban jau varam teikt, ka tas milzīgais pārtikas dārdzības kāpums, ko redzējām pēdējos gados, ir garām, piemēram, šogad aprīlī pārtikas vidējās cenas bija tikai par 0,3% augstākas nekā pagājušā gada ceturtajā mēnesī. Lai saprastu, kādi tieši trakumi ir mums aiz muguras, varam paskatīties nedaudz ilgākā periodā, piemēram, triju gadu posmā. Inflācija pārtikai pārsniedz 40%.

Šo ilgstošo dzīves dārdzības pieauguma periodu pavadīja lieli strīdi. Milzu sabiedrības uzmanība augstajām cenām plauktos, tikmēr veikalnieki un pārtikas pārstrādātāji viens uz otru rādīja ar pirkstiem, kurš tad pie tā īsti vainojams. Tagad lielākie mazumtirgotāji iesnieguši gada pārskatus par trako 2023. gadu.

Pērn gan "Rimi", gan "Maxima" ieņēmumi pārsniedza vienu miljardu eiro. Abiem komersantiem arī izdevies palielināt desmitos miljonu eiro mērāmo peļņu, "Maxima" to pat teju dubultojot.

Lai gan šos rentabilitātes rādītājus nevar nosaukt par milzīgiem, ņemot vērā uzņēmumu apgrozījumu, tāpat bieži piesaukts piesaukts konkurences trūkums nozarē. Jomas eksperte Ingūna Gulbe atzīst, ka, piemēram, pie kaimiņiem Lietuvā ir sīvākā savstarpējā sāncensība, arī zemākas cenas un palīdz vispārēja augstāka ekonomikas aktivitāte

Ingūna Gulbe

Agroresursu institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja

"Biju skatīt cenas, viņiem ir rozā zupas festivāls, tas ir mūsu aukstās zupas festivāls. Ielas ir cilvēku pilnas, tas nozīmē, viņi patērē produktus. Viņi patērē pārtiku, dzird latviešu ģimenes aizbraukušas, meitenes prasa, lai nopērk vēl saldējumu, tātad latvieši atstāj savu naudu tur."

Eksperte norāda – lai arī pārtikas jomā trakās inflācijas periods ir beidzies, pagaidām nekas neliecina, ka būtu pamats cerēt uz pretējo efektu, proti, cenu samazinājumu.

Notiekošo pārtikas mazumtirdzniecībā plaši pētījusi Konkurences padome. Pārkāpumi netika atklāti, lai arī atsevišķās vietās varētu gribēt tirgotāju spējāku sacensību, piemēram, vairākos galvaspilsētas mikrorajonos. Tiek meklēti veidi, kā kopumā panākt lielāku konkurenci nozarē un labvēlīgākus nosacījumus patērētājiem. Plānā gan tirgotāju un piegādātāju savstarpējo attiecību pieregulēšana, gan digitāls rīks, kas ļaus efektīvi salīdzināt pārtikas groza cenas.

"Patērētājam pašam vajag būt tādam acīgākam, uzmanīgākam, kurā vietā viņš to savu maciņu atstāj, jo patiesi mūsu pētījumā arī bija norādes uz to, ka cenu atšķirības ir visai būtiskas. Un, jā, izmantot šo brīdi, kamēr tas rīks vēl nav, kas arī nav nekāda burvju nūjiņa, un tās iespējas, kas ir. Pastāv visi akciju bukleti, vairākiem mazumtirgotājiem pieejami interneta veikali," saka Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane.

Šo iespējamo risinājumu plānots piedāvāt valdībai līdz gada beigām.