Jelgavā smilšu skulptūras Pasta salā būs apskatāmas visu vasaru

17 profesionāli tēlnieki no 11 valstīm – Indonēzijas, ASV, Spānijas, Nīderlandes, Ukrainas, Turcijas, Meksikas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas smiltīs iedzīvinājuši savu vēstījumu par šī gada festivāla tēmu "Pasaules pasakas".

Šoreiz smilšu skulptūru parks sniegs iespēju apmeklētājiem ceļot laikā un apkārt pasaulei – iegrimt pasaku valstībā ar dažādām kultūrām raksturīgiem folkloras un pasaku tēliem, mītiem un leģendām. Nāriņa, Sniega karaliene, Ansītis un Grietiņa, Sprīdītis, turku mitoloģijas leģenda Šahmarana un tēls Kotigoroško no ukraiņu pasakām – tie būs tikai daži no smiltīs atveidotajiem tēliem, kas atklās savu varoņu stāstus un pārdomas, bet vienlaikus pārsteigs ar tehnisko izpildījumu.

Smilšu skulptūru parka vērienīgākais mākslas darbs jau tradicionāli ir demo skulptūra "Pūķis", kas šogad topa no 500 tonnām smilšu materiāla, ir 7,5 metrus augsta un 12 metrus plata. Lai realizētu vērienīgo ieceri, darbu pie skulptūras jau savlaicīgi uzsāka pasaulē titulētie tēlnieki, ikgadējie festivāla dalībnieki Jelgavā – Kārlis un Maija Īles.

Savukārt, īpašo smilšu fotoskulptūru "Trīs sivēntiņi", pirms konkursa dalībnieku ierašanās, radīja lietuviešu tēlnieks Tautvilas Povilionis. Kā norāda autors – trīs mazi sivēntiņi, kas tagad kļuvuši par rukšiem, ir uzvarējuši vilku un dzīvo labi pārtikuši.

18. Starptautiskā smilšu skulptūru festivālā uzvarēja Artjoms Samoilovs no Ukrainas ar darbu "Ūdens dēmons".

Ūdens dēmons slāvu mitoloģijā ir gars, kas dzīvo ūdenī, ūdens īpašnieks. Ūdens stihijas kā negatīva un bīstama principa iemiesojums.

2. vietā Zīle Ozoliņa-Šneidere no Latvijas ar darbu "Vēju savaldītājs".

Daudzu tautu pasakās ir tāds tēls kā Sprīdītis, kas neskatoties uz savu mazo augumu, bieži izceļas ar asprātību, labo sirdi un drosmi. Tā arī dzīvē – neskatoties, ka esam tikai parasti cilvēki, lai darītu lielas lietas, vajag drosmi un vēlēšanos. Pat ja tas ir tik neiespējami, kā savaldīt vēju.

3. vietā Polijas māksliniece Lucina Kudžava (Lucyna Kujawa) ar darbu "Karalis Popiels".

Leģendārs 9. gadsimta divu protopoļu cilšu, goplānu un rietumpoliešu, valdnieks. Leģendāro karali Popielu apēda peles. Tas bija sods par viņa onkuļu slepkavību. Peles un žurkas rāpjas pa karaļa galvu…

Žūrijas simpātiju balvu ieguva Agnese Rudzīte-Kirillova no Latvijas par darbu "Krustceles".

Pasakās līdzīgi kā dzīvē, nonākot krustcelēs, tālāko notikumu gaita būs atkarīga no pieņemtā lēmuma – kuru virzienu izvēlēties. Bieži tiek pretnostatīta "laime" vai "nelaime", "veiksme" vai "neveiksme". Šis lēmums arī nosaka kādi cilvēki, mēs, tālāk būsim. Šajā darbā tiek attēloti divi populāri sieviešu pretstatu tēli – "Laimdota" un "Spīdola". Un katram no mums ir iespēja, kuru ceļu izvēlēties.

Žūrijas simpātiju balva arī Indonēzijas māksliniekam Madem Stutama par darbu "Teika par mēness aptumsumu".

Pēc tam, kad neizdevās iegūt Amritu (nemirstības ūdeni), Kala Rahu pārģērbās un piedalījās klanu rindās, kad dievi dalīja Amritu. Amritu atklāja dieviete Candra (mēness dieviete), kas pēc tam par to paziņoja Kungam Višnu. Kungs Višnu nocirta viņam galvu tieši tad, kad viņš dzēra Amritu. Galva dzīvoja mūžīgi. Lai atriebtos, Kungs Višna nolēma ēst dievieti Candru, bet viņa vienmēr pamanījās izbēgt, jo Kala Rahu vairs nebija ķermeņa. Toreiz, kad dieviete Candra bija Kala Rahu mutē…. Tas zināms kā Mēness aptumsums.

Žūrijas simpātiju balva arī Latvijas māksliniekam Ainaram Zingnikam par darbu "Vecīša cimdiņš".

Pasaka par mežā nozaudēto vecīša cimdiņu, kurā iemājoja dažādi meža iemītnieki. Un viņi visi tur jautri un draudzīgi dejoja.

Izņēmums ir vien 23. un 24. jūnijs, kad smilšu skulptūras varēs aplūkot no pulksten 12 līdz 17.

Ieejas maksa smilšu skulptūru parkā noteikta – pieaugušajiem 3 eiro, skolēniem, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti –  2 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Pasta salā kasē pie ieejas smilšu skulptūru parkā.