Nevis zāles pļāvējs, bet aitas, kas palīdz apkopt saules paneļu parkus
Kā izrādās aitas ir atslēga tam, lai salāgotu zaļās enerģijas ražošanas un lauksaimnieku intereses! Zemnieki līdz šim sūdzējušies, ka saules parku attīstītāji, aizņem pārāk daudz auglīgo lauksaimniecības zemju, taču ir iespējams risinājums: proti, nožogotajās teritorijās ap paneļiem var laist ganīties aitas. Tādējādi, zeme lauksaimnieciski tiek izmantota un paneļiem nekas nekait.
Nevis zāles pļāvējs, bet aitas. Uzņēmums "Balticovo" savu saules parku kopj, tajā ielaižot ap 100 mājlopu.
Uzņēmuma "Balticovo" vairāk nekā divu hektāru plašajā saules paneļu parkā, šogad pļaujmašīna nav iebraukusi ne reizi. Tā vietā rūpes par to, lai infrastruktūra neieaugtu zālē, uzticēta aptuveni 100 aitu lielam ganāmpulkam.
"Govis neder, govis rīvēs muguras, kazas var lekt virsū uz paneļiem, bet aitām ir izmērs. Arī, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, aitas ir vislabākais risinājums," stāsta AS "Balticovo" Komunikācijas un attīstības vadītājs Toms Ausķāps un uz jautājumu vai darbiņu padara pietiekami kvalitatīvi atbild: "Ir lietas, protams, kur mēs skatāmies, tas pļaušanas darbs varēja būt kvalitatīvāki paveikts."
Saules parki ir izcila vieta ganībām, to apstiprina arī paši aitkopji. Mājlopi ir drošībā, jo visa teritorija ir apjozta ar žogu, tāpat aitas pasargātas no lietus vai saules stariem, jo var patverties zem saules paneļiem.
Šobrīd Latvijā saules parki aizņem jau aptuveni 400 hektāru, tādēļ aitkopji saredz, ka sadarbība ar zaļās enerģijas attīstītājiem, varētu būt veids, kā jau ilgstoši grimstošo nozari nedaudz attīstītu. Šeit paveroties jauna niša – aitkopji savus sprogainos zāles pļāvējus labprāt iznomātu saules parku attīstītājiem, savukārt tiem vairs nebūtu jādomā par šo teritoriju pļaušanu.
"Vai šādi visi saules parki varētu izskatīties, es teiktu, ka noteikti. Ir patīkami skatīties. Te ir viennozīmīgi "win-win" situācija. Vienkārši atrast to sadarbību," stāsta Latvijas aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņivis par izaicinājumiem saka: "Kas, piemēram, uzņemsies atbildību, ja kāds no saules paneļiem tiks sabojāts. Nu, tā ir tāda izrunāšanās un atrast to kopsaucēju."
"Es domāju, ka šeit tiešām veidojās laba sinerģija. Pirmkārt, no klimata viedokļa, otrkārt finansiāli. Visticamāk, šis ir izdevīgāks risinājums, kā katru reizi šo pļaušanu veikt ar iekšdedzes dzinējiem vai kādām citām tehnikām. Ja šīs abas puses var satikties, tad mēs viennozīmīgi varam teikt, jā, esam gatavi veikt investīcijas, ar mērķi slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus," stāsta "AJ Power" uzņēmumu grupas pārstāvis Kristaps Dīriņš.
Turklāt šāda divu nozaru sadarbība, atrisinātu arī sava veida konfliktu, kas šobrīd radies starp zaļās enerģijas attīstītājiem un lauksaimniekiem.
"Vieni saka, uz mana īpašuma es drīkstu darīt, ko vien gribu un vai es tur būvēju vēja parku vai saules paneļu, tā ir mana darīšana. Otri ir tie, kuri saka – uz lauksaimniecības zemes mums ir jāražo pārtika. Un tas strīdu objekts ir un viņš ir tādā diskusijā un šis ir izcils piemērs, kas ir labs kompromiss. Mēs ražojam enerģiju, kas mums ir vajadzīga, un mēs īstenībā nodarbojāmies ar lauksaimniecību," saka Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Turklāt abu nozaru ciešākas saites, var palīdzēt vēl kādas Latvijas problēmas risināšanai. Aitas nesmādē arī latvāni, tādēļ saules parkus, ja tajos vēlāk ielaiž ganīties aitas, var celt arī latvāņu skartās teritorijās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
