Paziņoti Rīgas Lielo kapu metu konkursa rezultāti. Pirmo vietu neiegūst neviens

Lielie kapi ir ievērojamākā Rīgas memoriālā piemiņas vieta, kas glabā daudzu paaudžu likteņstāstus divu gadsimtu garumā.

Lielajos kapos mūža mājas radušas tādas personības kā Fricis Brīvzemnieks, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs, kā arī Krišjānis Barons. Milzīga teritorija, kas padomju gados pamatīgi cietusi pilsētplānotāju un vandaļu mantkārības dēļ, prasa lielu darbu.

Ir bijuši vairāki nesekmīgi mēģinājumi tos sakārtot, līdz 2022. gadā apstiprināta un izstrādāta attīstības vīzija. Tam sekoja metu konkurss, kurā, kā šodien noskaidrojās, – neviens no pieciem iesniegtajiem darbiem nav izstrādāts tādā kvalitātē, lai varētu teikt, ka ir iegūta spēcīga ideja Lielo kapu reālai sakārtošanai.

Konkursā piešķirta veicināšanas balva, divas trešās un galvenais uzvarētājs – otrās vietas ieguvējs. Žūrijas komisijas ieskatā – konkurss bija ļoti sarežģīts. Tajā tikuši uzstādīti vairāki kritēriji, bet neviens no dalībniekiem, arī otrās vietas ieguvēji, tos pilnībā neizpildīja. Būtiskākais – teritorijā nedrīkst veikt pārveidojumus, kas sabiedrībā raisītu neizpratni.

"Darbs bija poētisks, stāstīja un iedziļinājās vēsturē. Sajūtā. Labi uztvēris to. Bet, skatoties un vēlreiz apstaigājot šo vietu, jūt, ka tā iejaukšanās ir pārāk būtiska. Par daudz atjaunots vēsturiskais ceļojumu tīklojums, kas nebūtu vajadzīgs. Un otrs, iejaukšanās ar ainavu akvareli – brīnišķīgs piegājiens, realizējams citā vietā, bet šai vietai gribas, lai saglabā savu autentiskumu," norāda ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Kā atzīst otrās vietas ieguvējs Kārlis Spunde no ainavu arhitektūras biroja "Nemoralis Landscape Architecture", darbs pie koncepta bijis sarežģīts, jo jautājumu ir daudz vairāk nekā atbilžu.

"Ļoti ilgi staigājām pa Lielajiem kapiem un pētījām esošo koku izvietojumu. Bija grūti saprast, kā tas viss ir tajā formā, kā tas ir šodien, kā tas viss ir veidojies. Skatījāmies vēsturiskus plānus, un daudzas lietas neatbilda, un to visu interpretēt šajā milzīgajā kontekstā bija lielākais izaicinājums," viņš saka.

Tikmēr Rīgas Pieminekļu aģentūra plāno uzsākt sarunas ar otrās un, iespējams, trešo vietu ieguvējiem, lai saprastu, kā strādāt turpmāk.

"Cerība, ka kaut kas labs nāks no tā. Bet pirmās lietas, ko arī iedzīvotāji prasa: celiņi, apgaismojums, soliņi, miskastes. Kad tas būs? To es nevaru prognozēt. Bet uzsvars, ka tā ir prioritāte, tāpēc, ļoti iespējams, būvprojekts tiks veikts vairākās kārtās, sākot ar šo nepieciešamo. Ceru, ka nākamgad. Tas ir pamatīgs process, šaubos, ka tas var realizēties ātrāk par nākamo gadu," pauž Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels.

Bet Rīgas Latviešu biedrības nama vestibilā līdz jūlija vidum varēs apskatīt visus konkursam iesniegtos projektus.