Ko sagaidīt Latvijai? Ieskats jaunā NATO ģenerālsekretāra Marka Rites lielākajos izaicinājumos

Jaunais NATO šefs apņēmies darīt visu, lai saglabātu alianses vienotību un izturēties pret visiem sabiedrotajiem ar vienlīdzīgu sapratnes un cieņas līmeni. Tomēr šī mērķa sasniegšanai Ritem priekšā ir ļoti daudz izaicinājumu.

No vēstures zinātnieka līdz biznesa vadītājam un politikai – Rite kļuva par Nīderlandes premjeru 2010. gada oktobrī. Viņš atkāpās pērn jūlijā, kad viņa četru partiju koalīcija nespēja vienoties, kā ierobežot migrāciju.

Lai gan gadiem ilgi bijis viens no Eiropas vadošajiem politiķiem, Rite tiek uzskatīts par piezemētu. Viņu bieži var redzēt braucam ar velosipēdu pa dzimto pilsētu Hāgu. Arī pagājušajā ceturtdienā, kad kļuva skaidrs, ka tieši viņš ieņems augsto amatu NATO – Rite nevairījās no atbildēm presei un neatteica arī pašbildes garāmgājējiem.

57 gadus vecais Rite, kurš 14 gadus vadīja Eiropas Savienības piekto lielāko ekonomiku, tiek plaši slavēts kā efektīvs vienprātības veidotājs, vienlaikus izrādot apņēmību atbalstīt Ukrainu. Vaicāts, kāpēc vēlējies šo amatu – viņš atbildēja, ka galvenokārt ģeopolitiski bīstamās situācijas dēļ.

"Nu, nav jau tā, ka es sākotnēji šo darbu aktīvi meklēju. Bet jā, ziniet, ņemot vērā visu, kas notiek Ukrainā, un nestabilitāti pasaulē, un daudzus cilvēkus, kuri domāja, ka es varbūt varētu to darīt, to nevar tā vienkārši nolikt malā. Un tas, protams, ir neticami interesants darbs," pauž Rite.

Vēl pirms NATO pārņemšanas no Stoltenberga Rite ir izgājis cauri pārbaudījumiem. Lai nodrošinātu NATO vadītāja amatu, bija nepieciešamas Rites diplomātiskās prasmes, lai pārliecinātu šaubīgos.

"Es domāju, ka Marks Rite ir ļoti spēcīgs kandidāts, viņam ir milzu pieredze kā premjeram. Viņš ir ļoti tuvs draugs un kolēģis. Es ceru, ka NATO viņu atbalstīs – tas būs labs lēmums mums visiem, NATO un arī man," norāda Stoltenbergs.

Taču pat pieredzējušam politiķim nākamā politiskās karjeras nodaļa nebūs pastaiga pa parku. Šeit ir piecas galvenās jomas, ar kurām viņam būs jātiek galā.

Pirmkārt, Donalda Trampa iespējamā atgriešanās. Četras nedēļas pēc Rites stāšanās amatā amerikāņi dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, un izskan bažas, ka varētu atkārtoti ievēlēt NATO skeptiķi Donaldu Trampu.

Kampaņas gaitā Tramps draudējis pārtraukt ASV palīdzību Ukrainai. Ja viņš to ievēros, tas varētu dot smagu triecienu NATO sabiedroto uzticamībai. NATO valstis solījušas, ka Kijiva saņems uzaicinājumu pievienoties aliansei – līdzīgu nostāju paudis arī jaunais NATO vadītājs.

"Raugoties uz lēmumiem, kurus mums ir jāpieņem NATO samitā, ir jāsūta skaidrs signāls Ukrainai – ka tās nākotne ir NATO," pauž Rite.

Otrs jautājums – Putina uzbrukumi Ukrainai. Atslēga, kā saka aizejošais NATO vadītājs Stoltenbergs, ir vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas varētu aizsargāt termoelektrostacijas. NATO valstis arī cīnās par pretgaisa aizsardzības sistēmu nosūtīšanu vai, paša Rites valsts gadījumā, komplektēšanu. Taču Eiropai nav tik daudz, ko sūtīt, un Krievijai tuvās valstis šajā bīstamajā laikā nevēlas atteikties no saviem gaisa vairogiem.

Trešais izaicinājums –  panākt, lai NATO dalībvalstis maksā vairāk. NATO pagājušajā nedēļā nāca klajā ar datiem, ka rekordliels skaits sabiedroto  beidzot sasnieguši 2% no IKP aizsardzības izdevumu mērķi — 23. Arī  Nīderlande šogad pārsniedza šo slieksni pēc gadiem ilgas vilcināšanās. Bet joprojām trešdaļa alianses joprojām nesasniedz šo mērķi, neskatoties uz to, ka šī apņemšanās tika dota pirms 10 gadiem. Dienvideiropas valstis ir vienas no lielākajiem bremzētājiem. Itālijā – 1,5% Spānija šogad tērēs tikai 1,28%. Tās kaimiņvalsts Portugāle – 1,55%.

Vēl viens izaicinājums – ja ne pat prioritārākais jautājums šajā bīstamajā laikā. Proti, austrumu flanga drošība. Valstis, kas robežojas ar Krieviju, nav Rites lielākie fani. NATO galvenā loma vienmēr ir bijusi Rietumeiropai vai Ziemeļeiropai, lai gan austrumu flanga valstis ir aliansē ceturtdaļgadsimtu.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa izstājās no NATO augstākā amata sacensībām pēc tam, kad tapa skaidrs, ka viņa nesaņems ASV, Francijas un Vācijas atbalstu. Vecās Rietumvalstis baidījās, ka Maskava viņas iecelšanu uzskatīs par karadarbības eskalāciju. Austrumu flanga valstis tagad, visticamāk, prasīs labāku pārstāvniecību NATO sekundārajā līmenī: ģenerālsekretāra vietnieka un dažādos ģenerālsekretāra palīgu amatos.

Šo amatu sadale jau kādu laiku bijis sāpīgs punkts alianses austrumu valstīm ,un šis būs viens no Rites pirmajiem uzdevumiem nosaukt vietnieku, kur, visticamāk, viņš izjutīs spiedienu iecelt tajā kādu no NATO austrumu flanga.

Eiropas Putinu mīlošie vadītāji, ne tikai Tramps būs jāpārliecina, lai NATO uzturētu spēku, dzīvību un veselību. Visā Eiropā uzplaukst pret NATO skeptiskās un Putinu mīlošās galēji labējās partijas un saturēt kopā šos kardināli pretēji domājošos līderus izšķiroši svarīgos jautājumos būs liels izaicinājums. Līdz ar to no vienas lietas Ritem nav jābaidās: viņa jaunais darbs nebūs garlaicīgs.