Pērn 220, šogad vien 140 gadījumi. Jaunieši arvien biežāk pārdozē bīstamas narkotiskās vielas
Jūnijs Latvijā iezīmējis jaunu, nelāgu tendenci – arvien vairāk jauniešu pārdozē bīstamas narkotiskās vielas. Ja pērn visa gada laikā laboratoriski fiksēti 220 gadījumi ar konkrēto bīstamo vielu pārdozēšanu, šogad pirmajos sešos mēnešos to ir jau 140 – tā TV3 raidījumā "900 sekundes" pastāstīja Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Patlaban popularitāti jauniešu (un ne tikai) vidū ieguvuši sintētiskie opioīdi, kas pazīstami kā nitazēni. A. Stirna pastāsta, ka Latvijā tie sāka parādīties ap 2022. gadu, taču nu to lietošanas tendence pieaugusi, un problēma visvairāk skar jauniešus.
"Narkotisko vielu pieejamība ir viegla – gan interneta vidē, gan sociālajos tīklos. Jauniešiem nav nekādas problēmas šīs vielas iegādāties. Jāsaka arī, ka jaunieši viens otru šajā atbalsta. Pirmais, kas ar šo problēmu saskaras, ir neatliekamās palīdzības dienests, kas tiek izsaukts un sniedz palīdzību. Bieži vien šī palīdzība notiek tikai uz ielas, un turpinājuma nav," skaidro narkoloģe.
Viņa arī akcentē, ka konkrētie opioīdi – nitazēni – nāk ar lielu bīstamību, lielu pārdozēšanas risku. "Kad deva ir par lielu, cilvēkam notiek elpošanas apstāšanās, pie kuras ir nepieciešama reanimācija. Tas prasa ātru iejaukšanos, jo pretējā gadījumā tas var beigties letāli."
Stirna atklāj, ka ne vien neatliekamās palīdzības vai bērnu slimnīcas mediķi redz tendences pieaugumu, bet arī RPNC. Laboratoriskie izmeklējumi rāda – ja pērn bija ap 220 gadījumu, kur cilvēks pārdozē sintētiskos opioīdus, tad šogad pirmajos sešos mēnešos to ir jau 140. Te gan jāņem vērā, ka šādus rezultātus redz tikai tad, ja analīzes cilvēkam tiek veiktas. Proti, statistika varētu būt vēl skaudrāka.
"Šie opioīdi ir ar ļoti lielu tendenci veidoties ātrai atkarībai – jaunieši eksperimentē, mēģina kaut ko jaukt, bieži redzam, ka vienlaikus tiek lietotas arī citas ļaunprātīgas vielas. Jaucot šīs vielas, tas pastiprina to iedarbību, un tas var beigties ļoti bēdīgi – gan ar somatiskām, gan psihiskām slimībām," uzsver narkoloģe.
Kāds ir tā jaunieša "profils", kas lieto bīstamās narkotiskās vielas? Vispirms tie ir maksātspējīgi jaunieši, jo vielas kaut ko maksā. Daļā gadījumu lietotāji arī kļūst par opioīdu izplatītājiem, kurus tirgo saviem vienaudžiem, lai dabūtu līdzekļus savai nākamajai devai. Tāpat Stirna lauž mītu, ka tie ir tikai bērni no nelabvēlīgām ģimenēm – daļā gadījumu tie ir jaunieši, kas nāk no labi situētām ģimenēm. Kā arī ārkārtīgi svarīga ir vide, kurā jaunieši ikdienā uzturas.
Sarunas noslēgumā A. Stirna norāda – ja nebūs pēctecības, proti, rīcības pēc fiksēta narkotisko vielu lietošanas gadījuma un sadarbības starp dienestiem, ar narkotisko vielu lietošanas problēmu cīnīties būs ļoti grūti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
