"Latvijā ir ātruma pandēmija." Briškena ieskatā ceļu uzlabojumi vien nespēs mazināt "melno" statistiku

"Katra cilvēka bojāeja uz Latvija ceļiem ir traģēdija. Latvija joprojām ir Eiropas Savienības lejasgalā starp trim valstīm ar vissliktāko statistiku. Ja pirms šīm avārijām ar traģisko statistiku bijām mazliet zem kopīgās tendences un šķita, ka statistiski gads uzlabojas, šobrīd esam atgriezušies negatīvajā tendencē," norāda ministrs.

Lai izprastu, kas ir pamatā traģiskajiem negadījumiem, gadījumus nepieciešams detalizēti analizēt. Arī Liepājas šosejas avāriju gadījumā noteikta padziļināta avāriju izpēte, kurai novirzīts arī papildu finansējums. "Šobrīd lielākā kategorija pie avāriju, tostarp traģisku, izraisītājiem ir pie nosaukuma "cits". Bet ar to nav pietiekami, lai izdarītu secinājumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem," piebilst Briškens.

Viņš skaidro, ka konkrētā ceļa posma audits ir nepieciešams, taču ar to vien nepietiek.

"Latvijā ir ātruma pandēmija. (..) Ātrumam ir tieša korelācija ar bojāgājušajiem uz Latvijas ceļiem. Ja mēs varētu samazināt vidējo kustības ātrumu sistēmā par diviem kilometriem stundā, mēs izglābtu 20 dzīvības. Tas ir tas, kas mums visiem jāsaprot," uzsver Briškens.

Ministrs jau vairākkārt Saeimas komisijā virzījis likuma grozījumus bargākiem sodiem par ātruma pārkāpšanu, taču līdz šim tie nav guvuši deputātu atbalstu. Briškens gan nedomā apstāties un centīsies tomēr panākt likuma grozījumu pieņemšanu parlamentā.

Vai ministrijai būs līdzekļi, ja auditā konstatēs būtiskas novirzes Liepājas šosejas infrastruktūrā? Līdzekļi būs jāatrod, saka ministrs.

Viņš gan atkārtoti akcentē, ka ar infrastruktūras uzlabojumiem vien nepietiek. Turpretim nepieciešams būtiski mainīt Latvijas braukšanas kultūru, ko gan īstermiņā izdarīt nav iespējams.

"(..) Tikai 29% Latvijas šoferu ievēro atļauto ātrumu. Tāpēc šeit rodas mitoloģija par lēnajiem braucējiem, kas it kā palēnina satiksmes plūsmu un rada apdraudējumu. Nē, tieši šie "lēnie" braucēji ir tā minoritātes daļa, kas brauc atbilstoši noteikumiem. Savukārt pārējie jeb divas trešdaļas regulāri un sistemātiski pārkāpj atļauto ātrumu. Tas ir braukšanas kultūras jautājums un (..) kolektīvā atbildība," akcentē Briškens.

Tāpat Briškens minēja, ka pēc iespējas vairāk kravu pārvadājumu no autoceļiem būtu jāpārceļ uz dzelzceļu, kā arī, iespējams, varētu vērtēt kustības laika ierobežojumu noteikšanu smagajām automašīnām, liedzot kravu pārvadājumus noteiktās stundās.

Savukārt, runājot par pirms vairākiem gadiem izskanējušo iecerei par valsts galveno autoceļu pārveidi par četru joslu ātrgaitas autoceļiem, Briškens norādīja, ka šai idejai finansiālā seguma nekad nav bijis.