Fotoradari palīdzēs, bet nebūs panaceja. Kas jādara, lai mazinātu Latvijas ceļu "melno" statistiku?
Lai samazinātu asiņaino autoavāriju skaitu uz Latvijas ceļiem, tuvākajos gados paredzēts trīskāršot vidējā ātruma radaru skaitu. Šogad vien paredzēts skaitu dubultot, iekārtojot 17 jaunus šādu radaru posmus. Tikmēr pētnieki saka – pat ja uzliks radarus, uzbūvēs izcilas šosejas, avāriju skaits nemazināsies, ja netiks izpētīti iemesli, kādēļ avāriju vaininieki rupji pārkāpj noteikumus. Un pašlaik pie šādiem datiem pētnieki nevar piekļūt.
Avārijās Latvijā šogad bojāgājis jau 51 cilvēks – tas ir nedaudz mazāk nekā pērn šajā laika posmā, bet situācija aizvien ir neapmierinoša: lai gan valsts ieguldījusi naudu jaunu ceļu izbūvē, kopš 2017. gada avārijās bojāgājušo skaits būtiski nemainās.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) secina, ka galvenais traģisko avāriju iemesls ir nepareizu lēmumu virkne, kas saistīta ar pārāk lielu ātrumu, riskantiem manevriem un rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Lai uzlabotu situāciju, paredzēts uz vairākām šosejām likvidēt kreisos pagriezienus, kā arī liegt iespēju apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Šogad uz Latvijas ceļiem papildus 16 jau esošajiem vidējā ātruma radaru posmiem izveidos 17 jaunus. Satiksmes ministrs uzskata, ka sodiem par ātruma pārkāpšanu jābūt krietni bargākiem, turklāt jau pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā.
"Lai šie radari var pilnvērtīgi veikt savu funkciju līdz desmit kilometru pārkāpumu diapazonā, ir nepieciešams piemērot monetārus sodus. Es virzīšu grozījumus jau trešo reizi, ļoti ceru, ka Saeimas deputāti būs gatavi šo atbildību uzņemties."
CSDD aprēķini liecina, ka, samazinot vidējo braukšanas ātrumu par diviem kilometriem stundā, Latvijā var glābt 20 dzīvību gadā un ievainoto skaitu samazināt par 400 gadā.
"Noteikti šīs iekārtas, kas saistās ar vidējā ātruma kontroles iekārtām, ir efektīvas un ilgtermiņā noteikti attaisnos savu pastāvēšanu, to pierādījuši Lietuvas kolēģi, un šie posmi, kas ieviesti Latvijā, arī pierādīja, ka šiem līdzekļiem ir potenciāls un tie nākotnē atmaksāsies."
Tam piekrīt arī satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis – apziņa, ka gāzes pedāļa iespiešana neatļautā vietā var iecirst robu maciņā, noteikti motivēs daļu šoferu braukt piesardzīgi. Taču vēl svarīgāk ir saprast cēloņus un izpētīt, kura braucēju daļa un kāpēc uz ceļiem uzvedas pārgalvīgi un bīstami. Pilnvērtīgu ceļu satiksmes negadījumu pētījumu veikšanai jāmaina pieeja datiem, ko policija ievāc negadījuma vietā. Patlaban šie dati ir krimināllietas noslēpums, un pētnieki nevar pie tiem piekļūt, tādēļ nepieciešami likumu grozījumi.
"Kā redzam, pat ideālos ceļa apstākļos ar ideālu vadītāju notiek negadījumi. Šobrīd ir svarīgi iesaistīt uzvedības speciālistus, lai noskaidrotu, kāpēc ir šāda rīcība – vai tie ir strīdi, veselība, strīdi ar ģimeni, priekšnieku, cilvēkam ir kādas būtiskas problēmas, kādēļ viņš nevar koncentrēties auto vadībai."
Par piemēru Irbītis min Jaunzēlandi, kur pētījumā atrasta un saprotamā valodā uzrunāta bīstamākā šoferu kategorija, un tas ļāvis krasi samazināt bīstamu negadījumu skaitu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
