Francijā politiskais strupceļš. Vai valsts turpinās sniegt palīdzību Ukrainai?

No diviem iespējamajiem scenārijiem, kas tika paredzēti – vai nu jauna galēji labēja valdība, vai arī politiskais strupceļš –, lielā mērā ir realizējies otrais.

Vēlēšanu otrajā kārtā visvairāk vietu ieguvusi kreiso partiju alianse "Jaunā tautas fronte" ar 182 vietām parlamentā. Prezidenta Emanuela Makrona pārstāvētā centristu alianse tikusi pie 163 vietām parlamentā, popularitātē ieņemot otro vietu. Savukārt galēji labējā Nacionālā apvienība ar 143 vietām palikuši vien trešie.

Lai arī labā ziņa – pie absolūtā vairākuma nav tikuši Marinas Lepēnas labējie eiroskeptiķi, to sev nav nodrošinājusi neviena partija. Praktiski tas nozīmē, ka jaunajam parlamentam par īstu pārbaudījumu kļūs kopējas valodas un efektīvas pārvaldības risinājumu atrašana, ņemot vērā, ka politiskie spēki daudzos jautājumos ir ar atšķirīgiem uzskatiem gan iekšpolitiski, gan arī ārpolitikā, tai skaitā Ukrainas atbalstā.

Brīss Teinturjē

politikas analītiķis

"Nacionālās apvienības pusē ir acīmredzama vilšanās. Kreisajā pusē ir prieks, un mēs to saprotam, tā ir pirmā vieta. Bet, neraugoties uz visu, tie ir tikai relatīvi vairākumi. Vairākuma nav. Tāpēc kreisajiem būs ļoti grūti iegūt uzticības balsojumu un īstenot visu savu programmu. Tāpēc šim priekam sekos vilšanās."

Līdz ar rezultātu paziņošanu līdzšinējais premjers Gabriels Atāls vakar vakarā paziņoja par demisiju: "Šovakar politiskā kustība, kuru es pārstāvēju šajā kampaņā, uzrādīja trīs reizes labākus rezultātus, nekā tika prognozēts, tā tomēr neieguva vairākumu. Tāpēc, būdams uzticīgs republikas iekārtas tradīcijām un saskaņā ar saviem principiem, es rīt no rīta iesniegšu Republikas prezidentam savu demisiju."

Taču demisijas raksta pieņemšanas vietā Makrons ir lūdzis viņu pagaidām palikt amatā, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, līdz vietā nāk jaunais valdības vadītājs.

"Balsojuma secinājumi ir neapstrīdami. Prezidenta un viņa koalīcijas sakāve ir skaidri apstiprināta. Prezidenta pilnvaras un pienākums ir aicināt to darīt "Jauno tautas fronti"," saka kreiso spēku alianses "Jaunās tautas frontes" līderis Žans Liks-Melenšons.

Kurš kļūs par nākamo valdības vadītāju, vēl ir jautājums bez atbildes. Izvēle formāli šobrīd ir prezidenta rokās. Lai arī tradicionāli premjeram būtu jānāk no politiskā vairākuma spēka, prezidentam nav obligāta pienākuma ievērot šo tradīciju.

Parīzes un citu pilsētu ielās vēlēšanu nakts aizvadīta samērā mierīgi, vien ar atsevišķām sadursmēm starp cilvēkiem un tiesībsargiem, taču plašākas nekārtības nekur neizvērsās.