Vai Latvijā ir strādājošajiem pārāk pateicīgs slimības lapu regulējums? Par to sākušās karstas diskusijas, īpaši kareivīgi noskaņotas arodbiedrības, kas sola nepieļaut izmaiņas, kas pasliktinātu darbinieku sociālo aizsardzību.
Cik mīkstam vai cietam jābūt strādājošo sociālajam spilvenam slimošanas gadījumā? Diskusijas par to turpinās jau gadiem. Sasirgšanās sākumā cilvēku finansiāli pastutē darba devējs, un uzņēmēju organizācijas ilgstoši bijušas neapmierinātas gan ar to, cik tas izmaksā vispār, gan ar to, ka valsts nespēj izķert blēdīšanos ar slimības lapām.
"Latvijā ir visaugstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijas valstīs, uz darba devēju pleciem ir vislielākās slimības lapu izmaksas, papildus tam darbā devējs iegūt arvien vairāk šajā te preventīvajā darbinieku veselībā, un par to pretī mēs saņemam – nepietiekamu kvalitāti, nepietiekamu veselības aprūpi un sliktu uzraudzību."
Patlaban pirmā slimošanas diena ir, tā teikt, uz paša slimotāja rēķina, pēc tam vidējo izpeļņu konkrētā procentuālā apmērā sāk kompensēt darba devējs, savukārt no 10.dienas "ieslēdzas" slimības pabalsts un to jau sedz valsts.
Arodbiedrības šomēnes sākušas celt trauksmi, ka figurējot Ekonomikas ministrijas rosinājums, kas ļautu uzņēmumiem maksāt mazākas kompensācijas saviem darbiniekiem un komersantiem arī par dienu agrāk šis pienākums beigtos. Atbalstu ātrāk paņemtu valsts.
Un šis ar jaunu joni uzjundīja diskusiju par Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, par Latvijas strādājošo sociālo aizsardzību un to, kā šīs lietas labāk salāgot. Ekonomikas ministrs gan mēģina sakaitētos prātus nedaudz atdzesēt, norādot, ka zaļā gaisma vēl nekam neesot dota.
Proti, tas viss vēl esot tikai diskusijas un ideju slīpēšana. Nav izslēdzami arī kādi maigāki risinājumi, piemēram, vienkārši pārlikt kādu slimošanas dienu apmaksu no uzņēmēju uz valsts maciņu.
Attiecībā uz darba nespējas apmaksu vienotā pozīcijā nav ekonomikas ministra ne tikai valdības, bet arī partijas biedrs – par labklājības nozari atbildīgais Uldis Augulis. Sociālo atbalstu nedrīkstot mazināt bez kādiem kompensējošiem mehānismiem.
"Parādījusies ažiotāža. Ir darba process, kurā tiek diskutēts, ko varētu vai nevarētu darīt. Šobrīd šis jautājums ir finanšu ministra vadītājā darba grupā."
Šobrīd darba materiāls ir izvilkts publiskajā telpā un mēs to mēģinām visvisādi apspriest. Tur nav vēl nekāds gala rezultāts.Vai būs vispār, tas arī ir lielais jautājums.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uz jautājumu, vai savā starpā nediskutējat? Varbūt šo varēja jau pirms izrunāt šīs lietas, atbildēja: "Protams, ka diskutējām, šis nav vienīgais jautājums, kur mums viedokļi atšķiras, bet vēlreiz šis jautājums nav ar domu mazināt kādam sociālās garantijas."
"Ja man virkne uzņēmēju, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas norāda to kā vienu no top problēmām, mēs to nedrīkstam ignorēt. Jāskatās, kā mēs varam domāt un strādāt, lai rastu risinājumu. Šobrīd šī diskusija ir aizgājusi pilnīgi nepareizā gultne."
Šajā sarunā diez vai būtu kāda gultne, ko par pareizu uzskatītu arodbiedrības, kas ļoti kareivīgi noskaņotas – gatavas vākt paraktus, piesaukts pat streiks. Turklāt slimības lapas ir sarežģītāks jautājums, nekā sākumā varētu šķist. Tās apliek ar ienākuma nodokli, kas ir svarīgs ieņēmumu avots vietvarām, tāpat līdz ar izmaiņām samazinātos kopējā sociālā budžeta ieņēmumi.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns telefonsarunā atbildēja: "Šajā gadījumā, kad mēs virzīsimies ar šādām lietām, mēs neapšaubāmi dabūsim lielas sabiedrības daļas atbalstu. Šis skar ne jau arodbiedrības biedru! Šis skar pilnīgi visus darbiniekus, pilnīgi visus pensionārus, pilnīgi visas pašvaldības un sociālo budžetu."
Līdzīgi, kā ar pēdējos mēnešos daudz apspriesto nodokļu celšanu, skaidrāku bildi par iespējām izmaiņām slimības lapu regulējumā gūsim augustā, kad politikā sāksies ikgadējais jaunā budžeta izstrādes maratons.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
