Katru gadu Latvijā no pēkšņas sirdsdarbības apstāšanās mirst aptuveni 1000 cilvēku. Automātiskais vai pusautomātiskais defibrilators sniedz glābšanas padomus un spēj atjaunot cilvēka sirdsdarbību bīstamas aritmijas gadījumos. Dzīvības glābšanas situācijā galvenais ir nenobīties ierīci izmantot. Un bailēm patiešām nav pamata.
Defibrilatori ir izveidoti iespējami vienkārši – tā, lai to varētu pielietot cilvēki bez priekšzināšanām. Reizēs, kad cietušais ir bezsamaņā, sirdsdarbība apstājas vai sirds pukst nesamērīgi ātri, pievienojot defibrilatoru var izglābt cilvēka dzīvību.
"Defibrilators arī piegādā šo šoku. Respektīvi, glābējam nav jāuzņemas nekāda atbildība, teiksim, vai man ir jāspiež tā poga vai nē, vai es nodarīšu pāri pacientam – noteikti nē! Defibrilators ir drošs un tas to izdarīs glābēja vietā," stāsta Amerikas Baltijas tehnoloģiju korporācijas produktu vadītāja kardioloģijā Ineta Švītiņa.
Ierīce obligāti jāizmanto, ja pacients atrodas bezsamaņas stāvoklī, asinsrites apstāšanās gadījumā vai – ja pacients neelpo.
"Ļoti maldīgi ir uzskatīt, ka šādos stāvokļos pietiek tikai izsaukt NMPD vai veikt sirdsmasāžu, jo tas pacientu diemžēl neizglābs, un tas ir pierādīts pētījumos. Ja nav šis defibrilators pieejams, tad izdzīvo tikai 5 līdz 10%," skaidro Švītiņa.
Obligāta šo ierīču ieviešana bija paredzēta no nākamā gada 1. janvāra, taču Ministru kabinets šonedēļ lēma to atlikt par gadu, tādā veidā dodot ilgāku sagatavošanās laiku. Tā kā ierīces jāiegādājas par pašu līdzekļiem, esot bijusi liela pretestība gan no pašvaldībām, gan no komersantiem, stāsta veselības ministrijas pārstāve.
"Tas ir tāpēc, ka kavējas šī te noteikumu pieņemšana un mums bija daudz un dažādas plašas diskusijas, kurā vietā izvietot, cik daudz tos vajag, kurās iestādēs," stāsta Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Sākoties 2026. gadam, defibrilatoriem būs jābūt izvietotiem publisko vietu iekštelpās, piemēram, lielveikalos, lielos uzņēmumos, kur maksimālais vienlaicīgi esošo cilvēku skaits var pārsniegt 1500 cilvēkus.
"Pēc trīs līdz četrām minūtēm, ja netiek veikta šī defibrilācija, pacientam iestājas neatgriezeniski smadzeņu bojājumi un labākajā gadījumā viņš varbūt paliks par invalīdu – tās ir izmaksas, tā ir ārstēšana, tās atkal ir papildu izmaksas valstij, tā ir rehabilitācija, tad kas ir lētāk? Vai mēs šo pacientu stacionējam, ārstējam, veicam rehabilitāciju un nezinām, kāda būs viņa dzīves kvalitāte. Vai mēs vienkārši iegādājamies defibrilatoru?" Bilst Švītiņa.
Defibrilatora iegāde uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm būs jānodrošina par saviem līdzekļiem. Tā izmaksas vidēji ir no 1400 līdz 2000 eiro. Savukārt par valsts budžeta līdzekļiem ierīces no nākama gada 1. septembra tiks nodrošinātas izglītības iestādēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
