Latvijā augušie kivi pēc ārējā izskata atšķiras. Tie ir krietni mazāki nekā ierastie veikalos nopērkamie kivi. Toties Latvijas kivi ir citas priekšrocības, uzsver saimniecības vadītājs.
"Mazliet saldāks, ēdams ar visu mizu, nav jāčakarējas. Tai pat laikā derīguma termiņš ir īsāks, nav tā aizsargapvalka, lai varētu pārvadāt," stāsta zemnieku saimniecības "Ragāres" saimnieks Jānis Vaivars.
Kivi ir subtropu augs no aktinīdiju ģints. Šo vīteņaugu dabiskais izplatības areāls ir Ķīnas dienvidi. Tāpēc daudzi ir pārsteigti, uzzinot, ka Latvijā aug šīs eksotiskās ogas.
Šajā saimniecībā kivi iestādīja Jāņa vecvecāki pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem, viņi darbojās Skrīveru zemkopības institūtā.
Mandžūrijas aktinīdijas augļi agrāk nogatavojās tikai vasaras noslēgumā, bet pēdējos gados ogas ir jāsāk lasīt jau jūlija vidū.
"Tas ir klimata pārmaiņu gala rezultāts. Manā bērnībā tie bija vasaras beigās, bet mūsdienās ir jau tagad. Pirms desmit dienām bija pirmās ogas un drīz būs cauri," stāsta Jānis.
Tagad viņš turpina attīstīt vecvecāku uzsākto darbu. Viņš vēlas atrast vairākas Latvijai piemērotas kivi šķirnes, kas labi izskatās un nogatavojas dažādos laikos.
"Es gribu atrast, kurš man patīk, jo tie var būt mazi, dzelteni, garāki, resnāki, ātrāki, lēnāki. Kāds izturīgāks, kāds mazāk izturīgs," bilst Jānis.
Lielākais vairums šo kivi dosies uz Latvijas restorāniem, kur šefpavāri tos izmanto gan dzērienos, gan ēdienos.
Jānis paskaidro, ka parasti kivi novāc, pirms tie paši nobirst. Tos nogatavina 18 grādu vēsā telpā.
Tie kivi, kas nedodas uz restorāniem, nonāk pircēju mutēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
