Fiziska darba veicēji karstumā var zaudēt 3 litrus šķidruma, vērš uzmanību speciālists
Intervijā Vanadziņš sacīja, ka karstums ir Latvijas jaunā realitāte. Liela daļa par to priecājas – ir forši, ir silti, nav jābrauc uz siltākām zemēm. Vienlaikus karstums ir traucēklis veikt darba pienākumus. "Un tad vairs nav tik labi. Un tiešām pārmaiņas arī mūs skars un darba vidē. Un tas būs aizvien būtiskāk," sacīja Vanadziņš.
Vislielākās iespējas kontrolēt, vai darbinieks strādā atbilstošos apstākļos, ir iekštelpās, norādīja eksperts. Savukārt darbu, kas tiek veikts ārpus telpām, ietekmēt ir grūtāk. "Otra lielā problēma, ka temperatūra, kas tiek pieminēta arī studijā, ir temperatūra ēnā. Tad temperatūra saulē var būt kaut kas pilnīgi savādāks. Daudzi spiesti strādāt saulē, tur nav tie +28, +29 grādi, bet tur ir +39 grādi un vairāk," uzsvēra Vanadziņš.
"Kas ir lielākais risks, strādājot saulē, ir pārkaršana. Problēma ar pārkaršanu ir tā, ka mēs varbūt neapzināmies, cik faktiski tas ātri var notikt. Tāds pieaudzis vidējs cilvēks, fizisku darbu darot, stundā var zaudēt pat līdz 3 litriem šķidruma. Vidējam tādam latvietim statistiskajam – 100 kilogrami – tam tie ir faktiski 3% no ķermeņa svara. Tas ir jau tāds diezgan kritisks apjoms. Vidējais latvietis arī nesaprot, ka tas šķidrums ir jāatgūst."
Vanadziņš arī novērojis, ka Latvijā cilvēki sāk dzert tikai brīdī, kad slāpst. Tas pārkaršanas gadījumā jau ir krietni par vēlu. "Organisma pārkaršana ir ļoti, ļoti milzīga problēma," akcentē speciālists.
"Sākot no tā, ka cilvēks ir noguris, mazāk darbspējīgs, līdz tiešām karstuma dūrieniem. Katru gadu mediķi to piedzīvo, ka tiešām ir fiziski reāli karstuma dūrieni, kas prasa stacionēšanu, kam ir tiešām dzīvību apdraudošas sekas , tā nav tāda izdomāta lieta, kas notiek kaut kur citur, bet arī pie mums Latvijā, neraugoties uz to, ka esam ziemeļu valsts, tā ir realitāte un tā kļūst biežāk."
Vaicāts par to, kā lietot pareizi kondicionierus telpās, Vanadziņš atbildēja – nepieciešams samērīgums. Lietot kondicionieri maksimālajā zemākajā režīmā ir nepareizi, norādīja speciālists. Ķermenim nepieciešama aklimatizācija, no karstuma uz aukstumu nevar pārslēgties sekundes laikā.
Speciālists minēja, ka nepareizas kondicioniera lietošanas sekas var būt lokāli muskuļu sasprindzinājumi, "savilkti kakli un mugura," bet arī angīna. "Pārslīpēt nevajag," pauž Vanadziņš. "Karstums kļūst par problēmu aizvien lielāku. Arī šovasar mēs vēl to piedzīvosim. Tas ir nepārprotami. Darbavietās ir jāsāk domāt nopietnāk, kā mēs mainīsimies."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
