Lauksaimnieks atklāj dabas stihijas atstāto postu – zaudējumi varētu būt pat simtiem tūkstošu

Līdz darba dienas beigām Lauku atbalsta dienestā saņemti septiņi iesniegumi. Taču gaidāms, ka to būs daudz vairāk. Zemkopības ministrijā lēš, ka cietuši varētu būt kādi 40% no visām lauksaimniecības platībām. Vienu no izpostītajām saimniecībām apmeklēja TV3 Ziņas.

Jaunais zemnieks Ēriks Strautnieks kopā ar tēvu darbojas saimniecībā "Strautnieki". 300 hektāros zemes viņi audzē rapsi, kviešus un pupas. Saimniecība ir Kalnciemā, kur tika sasniegts jauns nokrišņu rekords Latvijā.

"[Situācija] ir bēdīga. Protams, mēs vēl gaidām apdrošināšanas kompāniju atzinumus, jo lauki ir apdrošināti. Bet pagaidām ir dzirdēti vairāki iemesli, kāpēc atsaka šos apdrošināšanas gadījumus," saka zemnieks.

Ēriks savus laukus apsekojis ar dronu un secinājis, ka zem ūdens ir aptuveni puse no tiem.

"[TV3 Ziņas: Vai tas ir ezers?] Nē, tā ir pārplūdusi Vecbērzes upe. Tas ir viens no mūsu laukiem, kur pēc nedēļas aptuveni bija paredzēts, ka sāksim sēt rapsi. Bet šobrīd izskatās, ka tas būs jāatliek," bilst zemnieks.

Saimniecības 32 gadu vēsturē tik lieli postījumi ražas laikā pieredzēti pirmo reizi. Līdz ar to zaudējumi – milzīgi.  "Provizoriski tie varētu būt simtiem tūkstošu pat," saka Ēriks.

Šobrīd vēl pāragri spiest, kāda ražu "Strautniekos" varēs iegūt no izpostītajām pupām. Bet jau tagad zemnieks rēķinās, ka nekas labs nav gaidāms no ūdenī mirkstošajiem kviešiem.

"Ja tie nepaspēs izžūt pēc tam, kad nopumpēs šeit ūdeni, tad tie, vai nu sāks dīkt – tas nozīmē, ka tie paliks derīgi tikai lopbarībai, pārtikā šie graudi vairs nebūs izmantojami, vai arī tie vienkārši sapūs, un raža būs pilnībā zaudēta,"skaidro zemnieks.

"Strautnieku" saimniecības rapša lauks – no attāluma šķiet, ka ar to viss ir kārtībā. Taču tā nav – iespaids ir maldīgs.

"Pākstis ir atvērušās, un viss rapsis ir izbiris. Arī nevar redzēt, ka līdz celim šeit ir arī ūdens. Tas rapsis pat īsti vēl nebija gatavs un jau ir zemē," stāsta zemnieks.

Lai saglābtu vismaz daļu rapša, tuvojoties vētrai, šajā saimniecībā to kūla nenobriedušu. "Principā zaļu rapsi mēs vēl turpinājām kult līdz vēlai naktij pirms vētras," norāda Ēriks.

Latvijā kopumā cietuši aptuveni 40% no visām lauksaimniecības platībām, tā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze.

"Tās ir apmēram 43% no visām deklarētām platībām. Atsevišķām kultūrām, piemēram, ziemas kvieši, ir 53% no visiem Latvijā iesētajiem. Ziemas rapsis – pat 70%. Un arī augļu dārzi un kartupeļi, piemēram, ir tuvu pie 50% un augļu dārzi – 44%. Tā ka, ja mēs skatāmies, tas vējš un tie laikapstākļi bija tieši tur, kur Latvijā vislabākās augsnes ir. Un līdz ar to arī tur koncentrējas šīs te kultūras," teica Krauze.

Patiesā aina par zemniekiem radītajiem zaudējumiem kļūs skaidra tikai pēc ražas novākšanas.