Vētras postažas dēļ apdrošinātājus "gāž riņķī"; sākušies pirmie strīdi par atlīdzību izmaksu
Pēc aizvadītās postošās vētras sagaidāms, ka varētu krist arī kādi apdrošināšanas izmaksu rekordi. Noprotams, ka runa varētu būt pat par miljoniem, un jau sākušies pirmie strīdi, par ko tad pienākas un par ko nepienākas šī atlīdzība iedzīvotājiem.
Šodien Latvija modusies pēc aizvadītās postošās vētras, tikai tagad var tā pa īstam sākt kopsavilkt nodarītās skādes apmērus. Rīga lielā mērā jau savākta, bet atsevišķās vietās joprojām var redzēt šīs dabas stihijas postošās sekas. Piemēram, Ilmājas ielā, Pārdaugavā, norobežojošā lente uzlikta, koks uzgāzies mājai un stāv joprojām. Noprotams, ka tas tāpēc, ka šī ir īpaši sarežģīta situācija.
Līdz ar arvien jaunām un jaunām aplēsēm par postažu, arvien jauni un jauni apdrošināšanas atlīdzības pieteikumi. Jau tagad to skaits mērāms tūkstošos. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās tas turpinās augt, apdrošinātāji esot atsaukuši cilvēkus no atvaļinājumiem.
"Es teiktu, ka izskatās diezgan traki. Sen mēs šāda apjoma nelaimi neesam redzējuši, tāpēc, visticamāk, arī apdrošināšanas nozarē tie būs jauni rekordi, ja tā var izteikties. Pilnīgi noteikti tie ir miljoni. Ja mēs skatāmies uz mašīnām, tur tās summas varbūt nav tik lielas, bet to mašīnu ir daudz. Ja skatāmies uz īpašumiem, tur tās summas jau ir lielākas, un cietušo īpašumu arī ir gana daudz. Ja mēs skatāmies uz sējumiem, tur ir vienmēr lieli skaitļi."
Starp iedzīvotājiem un apdrošinātājiem arī jau sākušies pirmie strīdi, par ko pienākas un par ko nepienākas atlīdzība pēc vētras postījumiem. Jelgavniece Gunita Butāne stāsta, ka viņai tāpat kā daudziem citiem pašvaldībā applūda mājokļa teritorija, ēkas pirmais stāvs ūdenī. Kurinātavā uzblīda apakšējie granulu maisi, virtuvē – lamināts. Apdrošināšanās polisē iekļautas dabas stihijas, konkrēti arī plūdi, bet pieteikums atteikts. Kā izrādās, apdrošinātāja ieskatā, lai tie skaitītos plūdi, pēc būtības no krastiem jāiziet, piemēram, kādai upei.
"Plūdi nav izveidojušies tāpēc, ka mums ir pārplūdušas ūdenstilpes, bet ir bijušas milzu lietavas. Tad "If apdrošināšanai" ir pamatots iemesls visiem jelgavniekiem atteikt atlīdzības pieteikumu. [Jaut.: Tad sanāk, ka pēc būtības ūdens bija, bet plūdu nebija?] Jā, mēs tagad uzzinājām, ka plūdu pie mums nebija patiesībā. Mēs tikai domājām, ka mums tas tā ir. Mēs varam skatīties uz to ūdens krātuvi, ezeru, kur atrodas man mājoklis, un domāt, ka tie nav plūdi."
"If Apdrošināšanā" stāsta, ka šajās dienās jau saņemti 300 pieteikumu. Gunitas gadījumu konkrēti komentēt nevarot, taču vispārīgi norāda, ka dažādām polisēm ir dažāds segums. Aptuveni 80% klientu tas esot, tā teikt, gana plašs, lai ietvertu arī nokrišņu radīto skādi.
"Tas, kas tagad ir Jelgavā bijis… Redzams, ka tie ir nokrišņi. Lietus noplūdes vai uzplūdes, kā tie tiek meteoroloģiski pareizi definēti. Tā īsti nav definīcija mūsu izpratnē. Tā problēma droši vien ir sākusies ar to, ka visi lieto vārdu plūdi, bet, slēdzot līgumus, mēs nepētām to tik detalizēti."
Bet ko darīt, ja apdrošinātāja pamatojums atteiktam atlīdzības pieteikumiem tik un tā neapmierina? Nozarē izveidots ombuds, kas izskata tieši šāda veida sūdzības, bet pēc tam iespējams vērsties tiesā. Jomas uzraugā, Latvijas Bankā, akcentē, ka ļoti svarīgi pārliecināties, pret ko tad esi apdrošināts.
"Negribētos, lai mēs uzzinām par polises segumiem tikai tad, kad ir jāmaksā. Lai arī tie mazie burtiņi varbūt nav izlasīti, tie tur ir. Un ir svarīgi tos zināt."
Savukārt Latvijas Bankā var vērsties ar sūdzību, ja nav apmierinājusi apdrošinātāja saziņa vai nav sniegta pietiekama informācija par polisi un tās aspektiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
