Kara mediķe TV3 Ziņām: Apmēram 50% kaujaslaukā ievainoto ir ļoti smagā stāvoklī

Stabilizācijas punkts Donbasā, apmēram seši kilometri no Časivjaras pilsētas. Šeit plecu pie pleca ar kaujas mediķiem strādā Katerina: "Es šeit esmu kā brīvprātīgā, kā ārsts anesteziologs, šobrīd šajā stabilizācijas punktā nav anesteziologa, bet vajag, lai varētu sniegt palīdzību – tāpēc esmu šeit un palīdzu. Esmu internatūrā, trešo gadu mācos. Savā atvaļinājumā, brīvdienās braucu, palīdzu šeit."

Vaicāju, kāpēc viņa to dara, kāpēc riskē, braucot uz karstajiem punktiem, jo palīdzēt varētu arī nākamajā posmā – kad karavīri tiek aizvesti uz slimnīcām: "Es strādāju Dnipro slimnīcā, pie mums ved ievainotos no Zaporižjas un visa Doneckas apgabala. Visus smagi ievainotos ved pie mums. Saprotot, redzot to visu, cik daudzi nav saņēmuši laikus palīdzību, saproti, ka vari darīt vairāk. Es esmu šeit, lai sniegtu savu ieguldījumu, glābtu cilvēkus šeit, frontē. Ja nebūtu internatūras, es jau sen būtu Ukrainas Bruņotajos spēkos. Ja karš nebeigsies, kad manas mācības būs jau beigušās, es būšu armijā."

"Šeit mēs glābjam savu tautu. Tie ir mūsu bērni, kas karo. Liela daļa puišu ir 21 gadu, 22, 23 gadus veci. Es uz to skatos tā, ja man būtu agri piedzimis bērns, tie varētu būt arī mani bērni. Tie ir kāda vīri, tēvi, brāļi. Mūs šeit vienkārši iznīcina kā nāciju," saka Katerina.

Kamēr Katerinas kolēģes – kaujas mediķes – dodas pakaļ ievainotajiem uz nulles līniju, viņa strādā šeit uz vietas, stabilizācijas punktā sagaida evakuācijas mašīnu un sniedz nākamā posma palīdzību. Sieviete neslēpj, ka katru reizi pavadīt kolēģes uz kaujaslauku ir ļoti smagi, nekad nezini, vai sagaidīsi atpakaļ. Apmēram puse no visiem ievainotajiem šajā frontes posmā pie Časivjaras ir ļoti smagā stāvoklī.

"Ir dažādi – gan viegli, gan smagi ievainoti. Smagi ievainoti ir apmēram 50%, dažkārt ir mazāk. Tās ir amputācijas. Plašas teritorijas ir mīnētas, krievi šobrīd veic masveida attālināto mīnēšanu, un mūsu puiši bieži uz šīm saucamajām "lapiņām" uzkāpj, ir dažādi. Var būt norauta viena, divas ķermeņa daļas," stāsta Katerina.

Vissmagāk ārstam ir brīžos, kad savus aizstāvjus neizdodas glābt. Arī šādas situācijas nav retums. Lielākoties iemesls tam ir laiks. Nepārtrauktās apšaudes un ienaidnieka dronu klātbūtne debesīs – ierobežo evakuācijas mašīnu iespēju iebraukt nulles līnijā. Dažkārt ievainotajiem palīdzību var nākties gaidīt pat 10-15 stundas.

"Jūs runājat ar cilvēku, kurai tēvs ir Krievijā, un es esmu dzimusi Krievijas Federācijā. Vēl Padomju Savienībā. Krievi mūs iznīcina. Viņi ir kā zirgi ar klapēm uz acīm, dara un klausa visu, ko viņiem saka, bet ziniet, es nevēlu viņiem nāvi, ļoti gribētu, lai tur iekšēji kaut kas notiktu, lai viņi vienkārši aizvāktos no mūsu Ukrainas un risinātu problēmas savā valstī. Mūsu puiši un meitenes aizstāv mūsu cilvēkus, bērnus, bet viņi lai vienkārši aizvācas un nelien te, lai liek mūs mierā," cer Katerina.