Atsakoties no krievu kā otrās svešvalodas, skolās sākušās valodu pedagogu medības
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, direktoriem nerimst raizes, vai izdosies aizpildīt visas pedagogu vakances. Ja iepriekšējos gadus visizteiktāk trūka eksakto priekšmetu skolotāju, šogad tie ir dažādu valodu pedagogi. Tas galvenokārt saistīts ar to, ka jau vasaras sākumā daudzi vecāki lēma, ka to atvases pārtrauks mācīties krievu valodu. Un tādēļ skolām steigā jāmeklē kāds Eiropas valodu zinošs pedagogs, kuru šobrīd pietiekamā skaitā nav.
Lai gan šobrīd skolas ir tukšas un arī daudzi direktori devušies vasaras atvaļinājumos, vairums no tiem spiesti turpināt strādāt. Tas tādēļ, ka septembris vairs nav aiz kalniem – jārisina ne tikai dažādi saimnieciskie jautājumi, bet jādomā arī par šķietami nebeidzamo problēmu, proti, kā aizpildīt trūkstošās pedagogu vakances.
"Tā kā pilnīgi atslēgties neizdodas, jā. Arī šobrīd esmu nelielā izbraucienā, bet ir zvani, sarunas un viss pārējais."
Saulkrastu vidusskola aizvien meklē matemātikas, latviešu un angļu valodas, kā arī gatava darbā ņemt jebkādas citas Eiropas Savienības valodu protošu skolotāju. Un tieši otrās svešvalodas pedagoga trūkums skolai rada lielākās raizes. Saulkrastos ap 60 audzēkņu jau šovasar atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Un tas nozīmē, ka direktorei līdz septembrim jāspēj atrast kāds, kurš šim salīdzinoši nelielajam bērnu skaitam mācīs kādu citu otro svešvalodu.
"Piesaistīt pedagogu uz nelielu slodzi, uz dažām stundām tas ir ļoti, ļoti grūti. Jo tā ir plānošana, tā ir braukšana uz skolu, tas ir sarežģīti. Tāpēc mums ir izsludināta vācu un spāņu valodas vakance apmēram pēc principa – kurš pieteiksies, to mēs arī ņemsim darbā. Bet realitāte ir ļoti, ļoti bēdīga. Ir kāds, kurš piezvana, bet grib uzreiz lielāku slodzi, pilnu slodzi, bet mēs to nespējam nodrošināt."
Iespēju no krievu valodas mācīšanas atteikties ātrāk šovasar izmantojuši teju 3000 pamatskolēnu, tādēļ šobrīd ar līdzīgu problēmu saskaras daudzas skolas Latvijā. Izglītības vadītāju asociācijas prezidents Rūdolfs Kalvāns uzsver – šobrīd pat var teikt, ka direktoru vidū sākušās gluži vai valodu pedagogu medības.
"Viņu trūkums un pieprasījums ir milzīgs. Un jāsaka tā, ka svešvalodas pedagogi tagad ir tādā kā renesansē, viņi atdzimst. Šobrīd, piemēram, vācu valodas skolotājus ļoti, ļoti meklē kolēģi direktori. Dažādās pilsētās, jebkura tipa skolās."
Problēma gan – esošo svešvalodu pedagogu skaits nav pietiekams, lai visu skolu vajadzības apmierinātu. Tomēr, Kalvāna ieskatā, iespēja ļaut no krievu valodas atteikties ātrāk, tādējādi pedagogu trūkuma problēmu saasinot, kļūda nav bijusi.
"Ar tik ātru ieviešanas periodu teikt, ka visas skolas reģionos, pilsētās, visas šīs skolas ir gatavas? Noteikti nē! Bet, iespējams, politiski bija nepieciešams šis grūdiens, lai sistēma aktīvāk kustētos šajā virzienā."
Izglītības ministrijā pauž, – arī tai ir zināms, ka daudzām skolām ir grūtības piesaistīt skolotājus, kas varētu aizstāt krievu valodas pedagogus. Iemesls tam nereti ir tieši mazā slodze, kas nozīmē arī niecīgu atalgojumu par paveikto darbu. Ministrija kā ātru risinājumu tam redz skolu sadarbību.
"Tas bērnu skaits, protams, vienā izglītības iestādē varbūt, ka nav liels, kas atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, bet meklēt šo iespēju, ka ir viens pedagogs, kas strādā ar bērniem, kas māca dažādās izglītības iestādēs. Šis ir viens no veidiem, kā skolas var rīkoties kritiskās situācijās un tiešām efektīvāk izmantot to cilvēkresursu, kas pašvaldībā ir."
Pilnīga atteikšanās no krievu valodas skolās pakāpeniski sāksies no 2026./2027. mācību gada, kad nepieciešamību pēc jauniem svešvalodu skolotājiem būs vēl lielāka. Izglītības ministrijā gan saka – šobrīd notiek aktīva topošo valodu skolotāju sagatavošana gan pašu universitātēs, gan sadarbībā ar Franču un Gētes institūtu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
