Igaunija sāk pilnu muitas kontroli uz robežas ar Krieviju. Vai tas ietekmēs Latviju?
Igaunija šonedēļ sākusi īstenot pilnu muitas kontroli uz robežas ar Krieviju. Iepriekš tā notika balstoties uz tā saukto risku analīzi, kontroles veicot izlases kārtībā.
Pārmaiņas Igaunija pamato ar vēlmi novērst dažādu sankcionētu preču transportēšanu uz agresorvalsti, kā arī stiprināt drošību. Sākoties pārbaudēm būtiski palielinās rindas. Paredzams, ka tas var ietekmēt arī Latviju.
Narva ir viens no kopumā trim punktiem, caur kuru var iebraukt vai izbraukt no Krievijas.
Kopš sankciju ieviešanas ir aptuveni tūkstotis dažādu preču, kuras aizliegts eksportēt uz Krieviju, taču tās atrastas starp šķērsotāju mantām vai visbiežāk – kravām.
MTA Muitas kontroles departamenta vadītājs Voldemārs Linno norāda: "Šogad esam atklājuši vairāk nekā 4700 pārkāpumu, kas saistīti tieši ar sankcionētajām precēm. Jā, stratēģiska vai divējāda pielietojuma preces ir mazākā daļa, bet tomēr, tas vēlreiz pamato nepieciešamību ieviest pilnu muitas kontroli."
Punkts Narvā ir populārs robežšķērsošanas punkts kājāmgājējiem. Otrpus upei atrodas Ivangoroda. Līdz šim diennaktī to izmantoja ap trijiem tūkstošiem cilvēku, tostarp tālsatiksmes autobusu pasažieri. Pagaidām tiek lēsts, ka procedūra kļūs par trešdaļu ilgāka.
"Lielākā daļa cilvēku saprot, ka šī ir robeža šeit ir jābūt gataviem gaidīt. Bet, protams, ir arī tādi, kuri savas dusmas izgāž gan uz robežsargiem, gan muitniekiem," saka Linno.
Savukārt PA Narvas robežšķērsošanas vietas vadītājs Mareks Līva norāda: "Mēs nestrādājam naktī. Tāpēc, tiem, kas ierodas vakarā, jāņem vērā, ka viņi var nepagūt. Tāpēc laikus jau vajadzētu padomāt par naktsmītni."
Kas attiecas uz smagajiem auto, tad pirmajās dienās situācija saglabājas mierīga. Lai arī tiek brīdināts – ja līdz šim caurlaidība bija ap 50 auto dienā, tagad ne vairāk par 20.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine skaidro: "Grūti pateikt kā igauņiem ies, jo viņiem ir elektroniskās rindas un iepriekšējā pierakstīšanās, tur ir iespējas plānot šos laikus, bet mēs paredzam, ka būs kravas, kas novirzīsies mūsu virzienā. Tas nevis palielinās slodzi, palielināsies rindas. Mēs noteikti neatslābināsim un nepadarīsim vienkāršāku robežas šķērsošanu Latvijas pusē. Prakse rāda, ka tiklīdz kāda no valstīm ievieš pastiprinātus kontroles pasākumus, tā uzņēmēji meklē citus ceļus, kā vieglāk šķērsot robežu."
Svarīgi piebilst, ka Igaunijas ieviestie papildus pasākumi nav ieviesti uz laiku, bet gan būs ilgstoši. Lai gan sankciju apiešanas risks Latvijā ir augsts, TV3 Ziņām Valsts ieņēmumu dienestā neuzskata, ka šobrīd vajadzētu domāt par līdzīgiem risinājumiem kā pie ziemeļu kaimiņiem. Mūsu dienesti balstās uz vizuālu kontroli un riska analīzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
