Krievijas agresija: ārkārtas dienestu vajadzībām Latvija iepirkusi joda tabletes

Radiācijas līmenis Latvijā nepārtraukti tiek uzraudzīts, izmantojot novērojuma staciju tīklu. Ja nepieciešams, tiek iegūti arī citu Eiropas valstu un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras dati. Radiācijas līmenis Latvijā šobrīd ir normas robežās.

"Tas ir fona līmenis. Tas nav mainījies. Un tātad nav apdraudējuma Latvijai," saka Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska.

Pēc Radiācijas drošības centra direktores teiktā, Latvija ir pietiekami drošā attālumā no Zaporižjas. "Šī atomelektrostacija atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā. Tas ir būtiski radiācijas jomā. Jo jūs esat tālāk no šī radiācijas avota, jo ir mazāks risks. Ir jāatceras, ka mēs neesam tajā zonā, kur būtu jāveic masveida iedzīvotāju evakuācija. Mēs esam pietiekamā attālumā. Un arī joda profilakse nav nepieciešama valstī. Mums tas risks ir ļoti minimāls, kas varētu sasniegt Latviju, ja notiktu šāda kodolavārija," norāda Šatrovska.

Krievijas agresija tomēr likusi valsts iestādēm pārskatīt rīcības plānus radiācijas apdraudējuma gadījumā. Un Rīgas Stradiņa universitātes profesora Ivara Vanadziņa vērtējumā situācija civilās aizsardzības jomā ir būtiski uzlabojusies. Jautājums tikai, cik informēta par plāniem ir sabiedrība.

"Tā droši vien būtu tā izaicinošā daļa tajā visā, kā tajā x stundā, piemēram, ja šajā gadījumā tā būtu jonizējoša radiācija, kā tad visiem iedzīvotājiem visās Latvijas vietās likt saprast, kas viņiem konkrēti ir jādara. Droši vien ir jānomierina visi skatītāji, ka faktiski tā labā ziņa, ka nav jau daudz tādu specifisku lietu, ko varam darīt, izņemot tādu zelta klasiskos principus. Palikt iekštelpās un nedzert, neēst neko, kas ir ārā atradies un tamlīdzīgi," teic Vanadziņa.

TV3 Ziņas noskaidrojušas, ka valsts papildinājusi arī savus zāļu krājumus. 2022. gada nogalē, izpildot valdības lēmumu, Nacionālais veselības dienests iegādājies 360 000 joda tablešu.

Pēc "futbolēšanas" pāris stundu garumā Veselības ministrija tomēr piekrita sniegt interviju, kurā apstiprināja, ka joda tabletes iepirktas, lai ar tām nepieciešamības gadījumā nodrošinātu ārkārtas dienestus.

"Iedzīvotājiem joda tabletes nav nepieciešamas, jo atceramies, kālija jodīts nav zāles pret radiāciju. Un līdz ar to, kā jau minēju, iedzīvotājiem nav. Bet šīs tabletes bija paredzētas un plānotas kā drošības spilvens personālam, kurš varētu tikt iesaistīts darbībā, kur ir jānovērš kāds no šiem izraisītajiem negadījumiem tiešā tuvumā. Un tad šīs joda tabletes būtu nepieciešamas. Šeit varētu minēt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, policiju, neatliekamās palīdzības dienestu," saka Veselības ministrijas Nozares krīzes vadības nodaļas vadītājs Juris Raudovs.

Ivars Vanadziņš joda tablešu rezervju ieviešanu gan vērtē neviennozīmīgi: "Efektīvas tās ir 24 stundas pirms, ko mēs nekad nezinām, vai divu stundu laikā pēc, varbūt vēl astoņu maksimums. Un otra problēma, ka faktiski tās ir jēdzīgi, tādos pierādījumos balstīti lietojamas, ja cilvēkiem ir mazāk par 40 gadiem. Tātad tas skartu ne visus darbiniekus šajā grupā, ko tikko pieminējāt. Līdz ar to es teiktu, ir labi, ka ir gatavība. Vienīgais lielais jautājums būtu, kā tās to divu stundu laikā nogādāt arī, teiksim, Dagdā, Daugavpilī, Bārtā, Rucavā, nez kur vēl."

Līdz ar to, kā uzsver eksperts, lai būtu jēga no joda tablešu valsts rezervēm, tām jābūt operatīvi pieejamām un ārkārtas dienestu darbiniekiem jāzina, kā tās pareizi lietot, nekaitējot veselībai.