Divām trešdaļām Latvijas upju un ezeru ekoloģiskā kvalitāte nav laba
Daudzu Latvijas upju posmos pēdējo gadu laikā teju apstājusies dzīvība. Sakritušie koki, bebru dambji un nereti arī cilvēku veidoti sķēršļi ir iemesls, kādēļ upju dabiskais tecējums, līdz ar to arī zivju un citu dzīvo radību migrācija, ir būtiski apgrūtināta. Lai ūdenstilpes atbrīvotu, šovasar notiek aktīvas upju attīrīšanas talkas.
Lai uzlabotu Latvijas upju ūdens kvalitāti, sakopšanas darbi Slocenes upē, pašā Tukuma pievārtē, ir jau kārtējā reize, kad talcinieki velk gumijas kombinezonus un brien ūdenī. Dabiski Slocenei šajā posmā būtu jābūt straujtecei, un ūdenim jāčalo, taču sakritušo koku un bebru sacelto dambju dēļ, dzīvība ir teju apstājusies.
"Tādi dambji perfekti nobloķē, nekas tālāk netek, arī zivis tālāk nemigrē augšup, lejup un tā mēs palīdzam tai upei tecēt," norāda "LIFE GoodWater IP" projekta vadītāja Linda Fībiga.
Ja upe tek, tā ir dzīva, saka eksperti. Tādēļ talcinieku uzdevums ir dambjus nojaukt. Viegli nav – bebri ir prasmīgi inženieri, tādēļ izjaukt sprostus un to visu dabūt arī krastā, prasa lielu piepūli.
Upju attīrīšanas projekta laikā jau strādāts Auces, Zaubes, Zaņas un vēl citās Latvijas upēs. Ikreizi palīgā nāk arī brīvprātīgie, kuriem ir svarīgi, lai mūsu upes kļūst tīrākas.
Talkas dalībnieks Arnis Kuzmanis norāda: "Es esmu makšķernieks. Es esmu gluži ne laivinieks, es braucu ar SUP dēli, līdz ar to man ļoti patīk, ka upe ir brīvi peldama. Es atbraucu pavērot, kā viņi to dara, lai saprastu, kā es to darīšu pats. Darīsim to pareizi, tātad iztīrīsim, bet atstāsim kaut ko, un tad saprotu, ka varu tīrīt, bet atstāt centru, ūdens plūst un malas nemaz nav jāizmēž tīras."
Darbs pie upju ekosistēmas uzlabošanas gan būs ilgs. Aplēsts, ka pat divām trešdaļām Latvijas upju un ezeru ekoloģiskā kvalitāte nav laba. Un galvenie iemesli tam divi – upju aizaugšana, ko veicina notekūdeņu un lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma nonākšana ūdenstilpēs, kā arī jau minētie šķēršļi.
"Šobrīd, cik zināms vispār uz upēm ir ap 1400 šķēršļu. Neieskaitot bebru dambjus. Ir vietas, kur šādus dambjus saveidojuši ne tik daudz bebri, cik cilvēki. Ir daudzas vietas, kur akmeņi sakrauti, tā nobloķējot, burtiski to pašu darbu, ko izdara bebrs, tikai cilvēks ar savām rokām. Un tās vietas arīdzan ļoti daudzās vietās Latvijā ir liels traucēklis," saka Fībiga.
Un pēc nepilnu divu stundu darba, Slocenes pārvērtības ir acīmredzamas – tā ir teju pilnībā atbrīvota no visiem šķēršļiem, ir dzirdamas ūdens čalas, kas nozīmē, ka talcinieku mērķis sasniegts – upe atkal dzīvo.
Par rezultātu gandarīti arī talcinieki.
"Tu esi noguris, netīrs, tava skaistā cepurīte vienkārši kā tāds krupītis izskatās, bet tu esi laimīgs. Tagad jau neredzēs, jo mēs visu esam uzduļķojuši, bet pēc dienas tur viss būs skaists.Tagad viņa ir ar sedementiem pilna, bet tur parādīsies neliels straujtecītes, nelielas krācītes. Tur ir tas kaifs, ka redzi, ka tagad ir zampa, bet pēc tam ir skaisti," bilst talkas dalībniece Jolants.
Turklāt uzreiz pēc atbrīvošanas, upē varēs sākties arī zivju migrācija. Tā, piemēram, talcinieki Slocenes upē uzgāja arī Strauta nēģus, kurus, atšķirībā no Upes nēģiem, nemaz tik bieži redzēt neizdodas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
