Aizsaulē devies bijušais Anglijas futbola izlases treneris Ēriksons

Ēriksons bija pirmais ārzemēs dzimušais Anglijas futbola izlases treneris. Ēriksons nomira ģimenes lokā mājās, AP pastāstīja viņa aģents Bū Gustafsons.

Ēriksons mira astoņus mēnešus pēc viņam janvārī diagnosticētā aizkuņģa dziedzera vēža.

Pēc ziņas par Ēriksona slimību tika uzņemta biogrāfiska dokumentālā filma par viņa dzīvi, bet viņa mīļākais klubs "Liverpool" viņu uzaicināja par treneri labdarības spēlē.

Ēriksons futbolu Zviedrijā spēlēja līdz 27 gadiem, pēc tam uzsākot trenera karjeru, kā kulminācija bija kļūšana par Anglijas izlases galveno treneri 2001. gadā.

Ēriksons 2002. un 2006. gada Pasaules kausā vadīja par "zelta paaudzi" uzskatīto Anglijas spēlētāju paaudzi, tai skaitā Deividu Bekhemu, Stīvenu Džerārdu un Veinu Rūniju, abos turnīros tiekot līdz ceturtdaļfinālam un piekāpjoties attiecīgi Brazīlijai un Portugālei.

Arī 2004.gada Eiropas čempionātā Anglija izstājās ceturtdaļfinālā, pēcspēles sitienu sērijā piekāpjoties Portugālei.

Kopā ar "Goteborg" Ēriksons 1982. gada pavasarī uzvarēja UEFA kausa izcīņā.

Ēriksona vadībā Lisabonas "Benfica" trīs reizes kļuva par Portugāles čempioni, bet pēc tam viņš palīdzēja Romas "Lazio" izcīnīt Itālijas A sērijas čempiontitulu 2000.gadā, kā arī kopā ar klubu 1999. gadā uzvarēja Kausa ieguvēju kausā un izcīnīja UEFA Superkausu.

Trenera karjeras laikā Ēriksons ir vadījis arī Meksikas, Kotdivuāras  un Filipīnu izlases, Anglijas premjerlīgas klubus Lesteras "City" un Mančestras "City", Itālijas vienības "Roma", Florences "Fiorentina" un "Sampdoria", kā arī strādājis Ķīnā, kur ieņēma galvenā trenera amatu "Shenzhen", Šanhajas SIPG un Guandžou R&F vienībās.