"Vajadzīgs radikāls risinājums", "visaptveroša reforma" – par darbaspēka nodokļiem Latvijā izsakās Smiltēns
Viņš norādīja, ka viņa rokās ir nonācis viens no budžeta piedāvājumiem un pēc iepazīšanās viņš uz to "raugās ar lielām skumjām".
Smiltēns atgādināja, ka jau pirms gada izveidota darba grupa nodokļu jautājumu risināšanai, piesaistot darba devēju organizācijas un arodbiedrības, taču nekas no šajā grupā apspriestā neesot īstenots. Un arī ar šā gada darba grupu esot līdzīgi, jo tajā izdiskutētais neesot iekļauts budžeta piedāvājumā. "Šodien tā ir tāda kosmētika, un neatbild uz pašu galveno jautājumu – kā apturēt stabilu Latvijas atpalicību no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm," sacīja Smiltēns.
"Apvienotais saraksts" veicis aprēķinus, izanalizējot nodokļu slogu Latvijā iepretim algām, un skala rāda, ka tas ir no 500.
Ir tapis šāds grafiks, kas parāda nodokļu slogu Latvijā pret algām, no 500 eiro mēnesī līdz tūkstošu algām mēnesī. Skala rādot, ka Latvijā ir vislielākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. "Kādā veidā mēs taisāmies noķert Lietuvu? Būt simpātiskāki par pārējām Baltijas valstīm, piesaistot investīcijas," retoriski vaicāja Smiltēns.
Vaicāts, kāpēc koalīcija, viņaprāt, nerisina šo jautājumu, Smiltēns norādīja, ka, iespējams, pietrūkstot izpratnes vai drosmes paskatīties patiesībai acīs un īstenot darbaspēka nodokļu reformu.
Smiltēns Latvijas budžeta situāciju salīdzināja ar Ukrainas stratēģijām karā pret Krieviju. Saprotot, ka ukraiņi nevar izrauties frontē Ukrainā, savukārt Latvija, saprotot, ka nevar izrauties ekonomikā, un "šis dzinējs mums nevelk", ir jāmeklē "asimetrisks risinājums".
"Ir nepieciešams šis asimetrisks risinājums. Radikāls risinājums. Mūsu gadījumā būtu nepieciešams veikt visaptverošu nodokļu reformu. It sevišķi darbaspēka nodokļos. Faktiski jāpārbūvē darbaspēka nodokļu sistēma, lai mēs pielīdzinātos Lietuvai un Igaunijai."
Partijai esot uzmetums, kā reformu varētu īstenot. Izstrādāti dažādi modeļi. Tomēr esot nepieciešama arī visaptveroša revīzija tajās budžeta programmās un funkcijās, ko valsts ir uzņēmusies. Valstij būtu jāsamazina arī tēriņi, jo "mēs esam sasnieguši maksimālo punktu iespējās nodokļos saņemt no uzņēmējiem un biznesa vides".
Portāls "tv3.lv" jau iepriekš vēstīja, ka 16. augusta nodokļu pārskatīšanas scenārijs paredz plašas un pakāpeniskas izmaiņas.
Konkrētais piedāvājums paredz no 2025. gada samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi (VSAOI) par vienu procentpunktu (līdz 22,59%) un palielināt šo iemaksu "griestus" no 78 100 eiro līdz 105 300 eiro gadā. Darba ņēmēju VSAOI likme saglabātos nemainīga 10,5% apmērā.
Piedāvājums arī paredz nākamgad palielināt diferencēto neapliekamo un pensionāru neapliekamo minimumu no pašreizējiem 500 līdz 550 eiro mēnesī.
Savukārt 2026. gadā piedāvāts fiksēts neapliekamais minimums 570 eiro mēnesī un pensionāru nepaliekamais minimums 730 eiro mēnesī. Tāpat no aiznākamā gada piedāvāts nostiprināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas progresivitāti ar četrām likmēm līdzšinējo trīs vietā. Likmes būtu 20%, 26%, 28% un 36,1%.
2027. gadā fiksētais neapliekamais minimums pieaugtu līdz 620 eiro mēnesī.
Minimālo algu no pašreizējiem 700 eiro turpmākajos trijos gados piedāvāts celt līdz attiecīgi 730, 750 un 800 eiro mēnesī.
Ieceri plaši kritizējušas darbinieku arodbiedrības, norādot, ka tādējādi tiks īstenota darbinieku sociālā nodrošinājuma samazināšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
