Virza vairākas iniciatīvas ēnu ekonomikas apkarošanai. Kā tās ietekmēs iedzīvotājus un uzņēmējus?
Valdība vairāk pieķērusies ēnu ekonomikas apkarošanai, – tāds ekspertu vērtējums par vairākām jaunām iniciatīvām. Viena no tām – pienākums bankām ziņot valstij par iedzīvotāju iemaksām bankomātos – izraisījusi plašas diskusijas sabiedrībā.
Ēnu ekonomika ir grūti tverams un mērāms lielums, bet profesora Arņa Saukas ikgadējais pētījums liecina, ka jau gadu gadiem Latvijā šīs pelēkās zonas īpatsvars svārstās kaut kur starp 20% un 25% no iekšzemes kopprodukta.
Ēnu ekonomika nozīmē negūtus nodokļu ieņēmumus, un pēdējās nedēļās vairākas iniciatīvas šajā jomā. Vispirms Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka vairākiem desmitiem tūkstošu iedzīvotāju aicinās skaidrot nesakritību starp bankas konta apgrozījumu un deklarētajiem ieņēmumiem. Tagad Finanšu ministrija virza izmaiņas. Viena no tām – pienākums kredītiestādēm ziņot par skaidras izmaksām vai iemaksām bankomātos, ja darījums vienā reizē pārsniedz 750 eiro.
Runa pamatā par iemaksām bankomātos.
Nebūšot tā, ka par katru šādu reizi vajadzēs skaidroties VID, tikai tad, ja komplektā ar citu pieejamo informāciju iestādei radīsies aizdomas.
Mums ir diezgan lielas bailes no tā, ka par mani kaut ko uzzinās. Iespējams, tas ir vēsturiski. Es gribētu arī akcentēt, ka mēs ļoti cītīgi strādājam pie tā, lai VID būtu partneris – kurš nevis nosoda, bet sniedz atbalstu, skaidro un palīdz lietas sakārtot. Un mēs sabiedrība varam VID uzmanību palīdzēt novirzīt uz nelikumīgāk aktivitātēm.
Vēl viens jauninājums paredz pienākumu uzņēmumiem nodrošināt iespēju maksāt ar bankas karti, ja komersanta apgrozījums gadā pārsniedz 50 000 eiro. Finanšu ministrijā neuzskata, ka tas būtu nepamatots slogs mazajiem uzņēmējiem, esot bijis cilvēku pieprasījums pēc šī.
50 tūkstoši jau ir apgrozījums, pie kura ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam. Tas nav pavisam maziņš tirdziņš vai tantiņa, kura tirgo sēnes vai ogas.
Politikas virziens pareizs, bet vienlaikus nevajadzētu pārspīlēt atsevišķu pasākumu devumu, un, piemēram, to, cik daudz iedzīvotāju tiešām regulāri, katru mēnesi, iemaksā naudu bankomātos. To "TV3.LV" raidierakstā "Piķis un ģēvelis!" atzina "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā. Konkrētās kredītiestādes gadījumā tie esot tikai 5%.
Pārsvarā tie, kuri veic šīs iemaksas, lielākās veic pensionāri un vienu reizi gadā. Droši vien dzimšanās dienā. Tie, kuri darbojas ēnu, jau tajās bankās nelien. Tik, cik varbūt vajag viņi arī tur ieskaita, bet principā jau diezgan skaidrs – ja tu esi bankai redzams, agri vai vēl tu vari būt redzams arī VID.
Vienlaikus līdz ar iecerētajām izmaiņām patlaban tālākā atvilktnē nolikta daudz apspriestā ideja par obligātu vispārējo ienākumu deklarēšanu Latvija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
