Novēloti lemj par ukraiņu bēgļu bērnu pienākumu mācīties Latvijas skolās

Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurā nav noteikts pienākums patvērumu saņēmušajiem ukraiņu bērniem klātienē apmeklēt vietējās skolas. Ar jaunajām likuma izmaiņām to paredzēts mainīt, lai nodrošinātu kara bēgļu bērnu iespējas apgūt latviešu valodu un sekmīgāku iekļaušanos sabiedrībā.

Kā norāda biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāve Linda Jākobsone-Gavala, ukraiņu bērniem skola ir kas vairāk, kā tikai mācību iestāde. "Šie ir bērni, kuri ilgstošu laiku – daudzi no viņiem – ir pavadījuši vai nu mācoties tiešsaistē, vai mācījušies attālināti un viņiem nav bijusi šī iespēja socializēties, būt ar citiem bērniem un piedzīvot visu to, kas ir skola. Un būtiski, ka skola ir arī drošība. Tādā izpratnē, ja ukraiņu bērnu vecāki vēlas doties uz darbu, tad viņu bērns ir drošā vietā. Vietā, kur viņš ir pieskatīts, kur par viņu ir parūpējušies," norāda Jākobsone-Gavala.

Likuma izmaiņas, kas paredz pienākumu klātienē mācīties Latvijas skolās, Saeima atbalstījusi konceptuāli, pirmajā lasījumā. Taču panākta vienošanās, ka regulējumu ieviesīs tikai pēc gada. Lindas Jākobsones-Gavalas ieskatā tas ir daudz par vēlu: "Ir ļoti būtiski socializācijas, emocionālās situācijas, psiholoģijas jautājumi, par kuriem ir pēdējais laiks domāt. Patiesībā pēdējais laiks, iespējams, jau vakardien."

Arī Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV) piekrīt, ka jārīkojas bija krietni straujāk.

"Daudzās Eiropas valstīs tas ir noticis savlaicīgi. Mēs esam rīkojušies tā, kā esam rīkojušies," norāda Zariņa-Stūre.

Kāpēc likuma izmaiņas tiek pieņemtas novēloti, skaidrojums gan izpaliek. "Varbūt, ka ir kaut kāda nesapratne vai neizdarība. Man ir grūti pateikt, kāpēc tas tā ir radies. Mēs to neesam mācējuši sakārtot," bilst Zariņa-Stūre.

Biedrībā "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzskata, ka nedrīkst zaudēt vēl vienu gadu. Tāpēc, vēl nesagaidot likuma stāšanos spēkā, jādomā, kā mudināt ukraiņu bēgļus brīvprātīgi iestāties Latvijas skolās.

"Daudzi sagatavošanās darbi pašvaldībās un skolās ir notikuši. Tūkstošiem bērnu ir iesaistīti mūsu mācību sistēmā, kas nozīmē, ka tas ir iespējams. Ir daudzi bērni, kas beiguši ar labām sekmēm. Protams, ir izaicinājumi. Ir dažnedažādi izaicinājumi. Pārsvarā tie ir saistīti ar latviešu valodas apguvi. Protams, jo sliktāka ir latviešu valoda, jo grūtāk ir mācīties," saka Jākobsone-Gavala.

Precīzu datu nav, tomēr tiek lēsts, ka skolās klātienē nemācās aptuveni divi tūkstoši ukraiņu bērnu, kuriem Latvija uz nezināmu laiku kļuvusi par mājām.