Atbalsta trūkums un pat diskriminācija: pētījumā skaidro, kāpēc daudzi ukraiņu bēgļu bērni neapmeklē Latvijas skolas klātienē

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pagājuši jau divarpus gadi, karam turpinoties, ukraiņu bēgļi joprojām turpina rast patvērumu arī Latvijā, taču līdz šim nevienai iestādei nav izdevies iegūt precīzus datus, cik tad ukraiņu pie mums šobrīd dzīvo. Aplēses liecina, ka tie varētu būt ap 30 000.

Tomēr pat aptuvenie dati izgaismo tās problēmas, ar ko ukraiņi šajos pāris gados saskārušies. Lai arī kopumā Latvijas rādītājs ir virs vidējā (Eiropas Savienībā), iesaistot ukraiņus darba attiecībās, tomēr uz augstas kvalifikācijas darbiem viņi nevar pretendēt latviešu valodas trūkuma dēļ. Tāpēc gandrīz puse šeit strādājošo ukraiņu spiesti uzņemties visvienkāršākos darbus vai pat iesaistīties nelegālā nodarbinātībā.

"Un kā viņi paši atzīst, tas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo saskaņā ar PMLP datiem 30% no viņiem ir augstākā izglītība. Tas nozīmē, ka ļoti liela daļa ukraiņu strādā mazkvalificētus darbus, kas neatbild viņu kvalifikācijai, un tas, protams, ietekmē viņu ienākumu līmeni, jo ienākumi par šiem darbiem nav tik augsts," saka domnīcas "Providus" pētniece Dace Meilija.

Pētnieki arī īpaši norāda uz nepietiekamo palīdzību tiem jauniešiem, kuri nonāk Latvijas izglītības sistēmā. Visgrūtāk ir tieši ar latviešu valodu, kas tālāk kavē mācību vielas apguvi, kā arī socializācijas iespējas ar vienaudžiem. Šīs ir viens no iemesliem, kādēļ liela daļa Ukrainas bēgļu bērnu klātienē Latvijas skolas nemaz neapmeklē.

"Varētu būt, ka viena trešdaļa Ukrainas bērnu nav iekļauti Latvijas izglītības sistēmā, kas, protams, ir diezgan liels skaitlis. Atbalsts tieši latviešu valodas apguvē skolās ir nepietiekams, bērns tiek iekļauts klasē, un bieži vien viņam ir vienkārši jāseko līdzi," norāda pētniece.

Ukraiņu kopienas pārstāve Latvijā Ludmila Vakula norāda, ka daudzi vecāki cer, ka, karam beidzoties, viņi ar bērniem drīzumā varēs atgriezties dzimtenē, tāpēc izglītību iegūst tālmācībā.

"Daudzi bērni turpina attālināti mācīties kādā skolā Ukrainā, citi sāk apmeklēt te skolu, bet saskaras ar sliktu pieredzi latviešu skolās. Ir grūti latviski uztvert tik sarežģītus priekšmetus kā ķīmija vai fizika, un viņi pāriet atpakaļ uz attālinātām mācībām. Citiem bērniem ir psiholoģiskas grūtības, jāatceras, ka karš ir atstājis traumu," stāsta Vakula.

Sabiedrības integrācijas fonds kopš jūlija Ukrainas bēgļiem Latvijā sniedz arī psiholoģisko palīdzību.  Vislielākais pieprasījums pēc psihologa konsultācijām ir Rīgā un Liepājā.

"Ir jāpievērš uzmanība arī šim psiholoģiskajam aspektam, jo daudzi no ukraiņiem aizvien cieš šo posttraumatiskā stresa sindroma un šī trauksme ir ļoti liela! Tas arī apgrūtina bieži vien, to arī paši ukraiņi saka, apgrūtina latviešu valodas mācīšanās procesu, jo vispirms ir jātiek galā ar trauksmi, ar krīzi, ar piedzīvoto. Un ir arī grūti pieņemt to realitāti un jauno situāciju," pauž Sabiedrības integrācijas fonda pārstāve Kristīne Kļukoviča.

Ar diskrimināciju vai negatīvu attieksmi ukraiņi visbiežāk Latvijā saskaras, meklējot sev mājvietu, vēršoties pēc medicīniskās palīdzības, kā arī sadzīvē, sevišķi no krieviski runājošajiem Latvijas iedzīvotājiem.