Atbalsta trūkums un pat diskriminācija: pētījumā skaidro, kāpēc daudzi ukraiņu bēgļu bērni neapmeklē Latvijas skolas klātienē

Ja ukraiņi plānos te palikt arī pēc kara, pieņems mūsu valsts likumus arī par valodu. Bet kāpēc bērniem, kas jau ir stresā, vēl ar varu likt iekļauties skolās, programmās.Ja gribēs, pieņems, ja ne, viņi gaida laiku, kad varēs atgriezties mājās.Ukraiņi jau pa lielam nav staiguļi no "lielās un varenās".

Jebkuru diskriminäcijas gadījumu vajag celt gaisma,es pati esmu uz savas ādas izbaudījusi dīvainu attieksmi no kriev kaimiņa,bijušā komunista,kurš itkà jokojot ieteica mums dzīvot ziemeļos,jo es ar viņu nerunäju krieviski,no sākuma runā latviski un tad, pēkšņi ļerkst krievu mēlē,sieva latviete,bet pats gäna mūsu valdību un valsti.

Attieksme ir stipti dīvaina. Vieni, kas te dzimuši, auguši visu mūžu, tiek auklēti, balstīti, tiek meklēti un atrasti visādi attaisnojumi un atvieglojumi, lai nebūtu jāpieņem valsts kārtība un likumi, bet otri, kuri te cenšas paglābties uz dažiem gadiem, zinot un cerot drīz atgriezties mājās, tiek 'spaidīti un it kā integrēti' pēc pilnas programmas. Sajūta, ka pat skolēnu skaitu cenšas mākslīgi uzpūst uz ukraiņu bērnu rēķina. Inteliģenta tauta,kā ukraiņi, ja gribēs te dzīvot turpmāk, paši atradīs ceļu un veidu te iedzīvoties, tikai nedrīkst neko pieprasīt ar varu.