Uz saturu

Ikvienam iespēja iesaistīties latviešu folkloras tekstu atšifrēšanā

2024. gada 11. septembrī 9:07

Ir pabeigts desmit gadus ilgušais darbs pie latviešu folkloras digitālā arhīva veidošanas. Šobrīd arhīvā atrodas aptuveni miljons ieskenētu manuskripta lapu. Lai arhīvs kļūtu patiesi digitāls, visi šie materiāli ir jāpārraksta un palīdzēt var ikviens no mums.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Latviešu folkloras krātuve ir viena no vecākajām zinātniskajām iestādēm Latvijā, dibināta 6 gadus pēc Latvijas valsts izveidošanas, šogad decembrī tā svinēs simtgadi. Senākie krājuma materiāli – no 1800. gadu 2. puses, bet īsts folkloras vākšanas bums bija pagājušā gadsimta 20.-30. gadi, kad iesaistījās, gan pieaugušie, gan skolas.

Ja teksts ir pierakstīts elektroniski, tas paver jaunas iespējas zinātniekiem, pētot folkloru ar digitālām metodēm. Tāpēc kopš 2016. gada krātuve tekstu pārrakstīšanā iesaista sabiedrību. Par godu Latviešu folkloras krātuves jubilejai ir izsludināta Simtgades talka, kas ilgs līdz nākamā gada beigām.

"Tas, uz ko mēs aicinām sabiedrību, ir palīdzēt mums pārrakstīt šo te vienu miljonu lappušu," saka Latviešu Folkloras krātuves digitālā arhīva vadītājs Sandis Laime.

No šī miljona atšifrēti vairāk nekā 247 tūkstoši failu jeb gandrīz 212 miljoni simbolu. Aktuālajai informācijai var sekot un pārrakstīšanā iesaistīties mājaslapā lfk100.garamantas.lv.

"Un šeit ir no 2016. gada, kad mēs vispār sākām cilvēkus iesaistīt šifrēšanā, Līga ir atšifrējusi vairāk nekā 37 miljonus zīmju, tas ir milzīgs apjoms. Un ko es vēl vēlētos izcelt – Anna mums ir specializējusies latgaliešu tekstu pārrakstīšanā un īpaši aicinātu tos, kas prot latgaliešu valodu, iesaistīties šajā lietā. Mums ir arī desmitiem tūkstoši pierakstu no Latgales. Līdz ar to jebkurš atšifrēts latgaliešu fails mums ir ļoti vērtīgs. Es ieteiktu iesākt ar savas dzimtas pagastu. Ir iespēja atrast radus, kas ir bijuši folkloras teicēji un folkloras pierakstītāji," norāda Laime.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Folkloras krātuves darbiniekus interesē arī sīkāka informācija par teicējiem, kas pirms 100 gadiem fiksēta visai skopi.

Kādreiz par teicējiem pierakstīja vārdu/uzvārdu dzīvesvietu un vecumu. Pat ne dzimšanas gadu. Mēs mūsdienās vēlamies vairāk zināt par tiem cilvēkiem, kas ir kādreiz bijuši folkloras teicēji.

Krātuves digitalizācijas Simtgades talka ilgs līdz nākamā gada beigām, kad čaklākie manuskriptu atšifrētāji saņems balvas.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm