"Manu dārzu apciemoja tauriņveidīgs sfings jeb "Latvijas kolibri"," portālam "tv3.lv" ziņo Inta no Variņiem Smiltenes novadā. Dārza saimniecei šī bijusi pirmā sastapšanās ar kolibri līdzīgo dzīvnieku. Izrādās, šie putniem tik līdzīgie tauriņi – rudens sfingi – uz Latviju ceļo pat simtiem kilometru. Ziemeļeiropa ir tālākais punkts, ko tie sasniedz, bet ne uz palikšanu.
Neparasto tauriņu savā dārzā Smiltenē Inta sastapa pirmdien, 9. septembrī. Dienā, kad tās pašas sugas, rudens sfinga, pārstāvi video kadros iemūžināja arī Marita Liepājā. "Sveicināti, padalos ar kaut ko neparastu. Šo te "netaureni" ieraudzīju nejauši puķēs pie kāda veikala Liepājā," raksta Marita.
Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns portālam "tv3.lv" pastāsta, ka Smiltenē un Liepājā video kadros "notverts" ieceļotājs no dienvidiem – rudens sfings. Lai gan arī Latvijā uz vietas mājo vairākas sfingu sugas, pie tam lielākas par ieceļotāju. Tomēr tās aktīvas ir naktī un krēslas laikā, un varbūt tieši tāpēc tik bieži netiek novērotas.
Latvijā ieceļo tikai dažas sfingu sugas, skaidro Piterāns. "Rudens sfings ir samērā neliels, ar oranžiem spārniem. Nereti cilvēki, to ieraugot, zvana Ornitoloģijas biedrībai vai Dabas muzejam, jo domā, ka ieraudzījuši kolibri," pastāsta Dabas muzeja vecākais entomologs, piebilzdams, ka kolibri mājo tikai Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā. Tos Latvijā nav iespējams sastapt.
Rudens sfingus Piterāns dēvē par maldu viesiem. Tie pie mums ieceļo vasaras otrajā pusē ar siltajām gaisa masām. Iespējami arī tādi gadījumi, ka tauriņš ieceļo sezonas sākumā, tam attīstās jauna vietējā paaudze, tomēr rudens sfingu pastāvīga populācija Latvijā izveidoties nevar. Tauriņa mūžs ilgst trīs līdz četras nedēļas, un to laikā dzīvnieks spēj pārvarēt simtus, pat tūkstošus kilometru. Ja ne gluži no Ziemeļāfrikas, kur tauriņi pamatā dzīvo un vairojas, tiem noteikti esot pa spēkam ieceļot no Dienvideiropas.
Bet kas sagaida Latvijā rudens ieskaņā ieceļojušos dienvidniekus? Piterāns norāda – ja tauriņš ir enerģijas pilns un pietiekami spēcīgs, tas, iestājoties aukstākiem laikapstākļiem, var doties atkal dienvidu virzienā.
Tomēr, ja aukstums ir pēkšņs, temperatūra noslīd zem 0 grādu atzīmes, tas iet bojā. "Rudens sfings ir suga, kas nav piemērota skarbajiem aukstumiem. Kā mīnusi, tā iet bojā. Var izdzīvot, aukstākais, +5 līdz +7 grādu temperatūrā," skaidro entomologs.
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs
"Rudens sfings, kartupeļu sfings, tīteņu sfings ir sugas no pašiem Eiropas dienvidiem. Tie ir tauriņi, kas, sasniedzot Latviju, ir nedaudz par tālu uz ziemeļiem atlidojuši. Pirms 20 gadiem redzēt Latvijā rudens sfingu bija retums, taču pēdējos gados, kad ir silti rudeņi, Latvijā tiek fiksēti pat vairāki desmiti novērojumu."
Piemēram, šobrīd dodoties ceļojumā uz Dienvideiropu – Grieķiju un citām Vidusjūras valstīm – rudens sfingus būtu iespējams novērot lielā skaitā, norāda Piterāns. Entomologs arī pieļauj, ka Latvijā dienvidnieki kļuvuši daudz pamanāmāki un biežāk novēroti arī pateicoties kamerām. Cilvēki par tiem arī aktīvi ziņo vietnē "dabasdati.lv".
