Ir kara 931. diena, bet dažu pašvaldību mājaslapās joprojām informācija par "sadraudzību" ar agresorvalstīm
Rit 931. kara diena Ukrainā. Tikmēr dažu mūsu pašvaldību mājaslapās joprojām atrodama informācija par kādreiz noslēgtiem sadraudzības līgumiem ar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – pilsētām. Ukrainas vēstnieks Latvijā vērsies atbildīgajā Saeimas komisijā, norādot, ka atsevišķi līgumi vēl aizvien ir spēkā.
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā vairākas Latvijas vietvaras bija slēgušas sadraudzības līgumus ar pilsētām agresorvalstīs. Saeimas uzmanību uz to, ka atsevišķi līgumi vēl ir spēkā, vērsis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucelovs. Šodien par vietvarām atbildīgās komisijas sēdē diplomāts akcentēja, ka šādu sadarbību abas agresorvalstis var izmantot savā labā.
Turklāt viņš norādīja arī uz gadījumiem, kad sadarbības pilsētas no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas pašvaldības mājaslapā uzskaitītas vienkopus, plecu pie pleca.
"Nav noslēpums, ka viennozīmīgi Krievija izmantos tādas attiecības savā labā, arī veidojot dezinformācijas kampaņas," norādīja Kucelovs.
Šāda situācija ir nepieņemama, pēc sēdes, kurā tā arī netika noskaidrots, kuras no vietvarām sadarbojas ar partneriem agresorvalstīs, uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).
"Mums nav tādas informācijas, Pašvaldību savienībai nav tādas informācijas – par to, ka tādi līgumi ir. Varbūt viņi ir, varbūt kaut kas aizmirsts apvienošanas gadījumā pēc ATR. Mums visiem ir skaidrs, ka tāda sadarbība, kaut formāla, kaut uz papīra – absolūti nav pieļaujama. Tas ir amorāli," teica Burovs.
Saeimas Juridiskā biroja sēdei sagatavotie grozījumi Pašvaldību likumā paredzēja noteikt, ka vietvarai ir pienākums pārtraukt sadarbību ar ārvalsts pašvaldību, ja to pieprasa Ārlietu ministrija nolūkā īstenot vienotu valsts ārpolitiku. Taču pieņemts lēmums pagaidām tālāk tos nevirzīt.
Domāju, ka šis jautājums nebūs likuma maiņas vērts. Neticu, ka kāda pašvaldība ar melnām brillēm uz acīm mēģinās darīt kā savādāk. Ja kāds nav sapratis ar galvu, ka šādiem līgumiem nav jābūt jau pāris gadus – šai galvai noteikti jāpalīdz.
Tikmēr TV3 Ziņas pārliecinājās, ka vēl šodien Tukuma novada mājaslapā bija atrodama informācija par noslēgtiem līgumiem ar Baltkrievijas Koreļičiem un Krievijas Krasnogorsku. Informācija gan esot novecojusi, un pēc sarunas ar TV3 Ziņām mērs solīja to dzēst.
"Mēs esam nocirtuši visas saites. Citas pašvaldības nākamajā dienā, mēs tā neizdarījām, bet mēs pēc kādas nedēļas pēc kara sākuma nolēmām, ka beidzam sadarbību. Tie līgumi sen jau lauzti – 2022. gada februārī. Mums bija tāda kurioza situācija. Mēs aizsūtījām tām abām pašvaldībām, ka mēs pārtraucam sadarbības līgumus, un baltkrievi atsūtīja mums atpakaļ, ka viņi dienu iepriekš esot izbeiguši ar mums līgumus. Nedaudz iesmējām par to, bet nu labi," stāsta Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa ("Latvijas Reģionu apvienība").
Un informācija par noslēgtiem sadraudzības līgumiem atrodama arī Daugavpils pašvaldības mājaslapā. Tur minēts, ka Daugavpilij ir 18 sadraudzības pilsētas, bet visciešākā sadarbība ir, citējot – "ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā".
Tās sadarbības pilsētas, kuras atrodas vai nu Krievijas, vai Baltkrievijas teritorijā, uz doto brīdi faktiski nedarbojas un ir iesaldēti, tādā veidā arī komunikācija nenotiek.
Atbildot uz jautājumu, vai ir plānots šos iesaldētos līgumus izbeigt, Elksniņš norādīja: "Šobrīd ir acīmredzams, ka pienāks laiks, kad karš beigsies. Visi kari kaut kad beidzas, tad jau arī redzēs, kas notiks tālāk, ņemot vērā to sadarbību."
Tikmēr Saeimas komisija sēdē lēma, ka Reģionālās attīstības un Ārlietu ministrijai mēneša laikā detalizēti jāapzina pašvaldību starptautisko sadarbību statuss un tad jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
