ASV prezidenta vēlēšanas varētu spēlēt par labu atļaujai Ukrainai izmantot tālas darbības ieročus Krievijā

Ukrainā rit 933. kara diena. Tās visas ir prasījušas nepiedodami daudzas cilvēku dzīvību.

Taču neatkarīgi no tā Kijivai nemitīgi jāturpina lūgt piegādāt Rietumu solīto militāro palīdzību, kā arī atļauju izmantot tālas darbības ieročus, ar kuriem sasniegt militārus mērķus dziļi Krievijas iekšienē, lai mazinātu agresora teroru savā zemē.

Pirms divām nedēļām krievu raķete Ļvivā laupīja veselas ģimenes dzīvību – māte un trīs viņas meitas tika nogalinātas, izdzīvoja tikai tēvs. Tagad šīs traģēdijas vietā ar lūgumu pasaulei atvērt acis stāv Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

"Un es gribētu, lai visi tie, kas šaubās, ka Ukrainai steidzami nepieciešama pretgaisa aizsardzība un ka tai ir tiesības notriekt šos bumbvedējus un iznīcināt lidlaukus, no kuriem tie paceļas un izšauj raķetes pret civiliedzīvotāju objektiem Ukrainā, ierastos šeit," pauž Sikorskis.

Lai arī neoficiāli ir doti mājieni, ka Lielbritānija varētu atcelt savus ierobežojumus, aizvien lielais jautājums un šķērslis ir ASV. Lai spriestu par šo jautājumu, Vašingtonā ir ieradies arī britu premjers Kīrs Stārmers.

Medijs "New York Times" vēsta, ka nebeidzamās diskusijas šajā jautājumā beidzot varētu tuvoties pozitīvam iznākumam. Stārmers, kas esot lēmis dot atļauju, par to pašu centīsies pārliecināt arī Baidenu, kura lielākās bažas, kas liegušas dot zaļo gaismu jau iepriekš, ir jauni eskalācijas draudi ar Krieviju.

Taču jānorāda, ka šīs diskusija Kremļa ausīm nav gājušas secen. Arī Krievijas diktators Vladimirs Putins ir izteicies publiski par šo jautājumu. Viņš ir izteicis kārtējo brīdinājumu, ka šāds solis tiks uzskatīts par NATO iesaistīšanos karā un Krievijai tā būšot sarkanā līnija.

"Ukrainas armija nav spējīga uzbrukt ar modernām Rietumos ražotām tāldarbības sistēmām. Tā to var izdarīt, tikai izmantojot izlūkdatus no satelītiem, kuru Ukrainai nav. Tie ir dati tikai no Eiropas Savienības vai ASV satelītiem, no NATO satelītiem. (..) Līdz ar to mēs runājam par to, vai NATO valstis ir vai nav tieši iesaistītas militārajā konfliktā. Ja šis lēmums tiks pieņemts, tas nenozīmēs neko citu kā NATO valstu, ASV, Eiropas valstu tiešu līdzdalību karā Ukrainā," paziņojis Putins.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā, ko teica Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, turpināja akcentēt tālās darbības rādiusa ieroču nozīmi Ukrainai, uzsverot, ka Krievija veic savus triecienus un kā tā organizē savu loģistiku, saprot šādu ieroču nepieciešamību, lai mainītu kara gaitu, un kritizēja sabiedrotos par to, ka tie nepalīdz notriekt Krievijas raķetes un bezpilota lidaparātus virs Ukrainas, īpaši Eiropas Savienības tuvumā.

"Ja sabiedrotie kopīgi notriec raķetes un dronus Tuvo Austrumu debesīs, kāpēc joprojām nav līdzīga lēmuma kopīgi notriekt Krievijas raķetes un Irānas dronus Ukrainas debesīs? Turklāt tas netiek darīts pat tad, kad raķetes un droni dodas uz mūsu kaimiņu teritoriju," vērš uzmanību Zelenskis.

Medijos tiek norādīts, ka par labu atļaujai izmantot tālas darbības ieročus Krievijas teritorijā varētu nākt arī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Šāds "jāvārds" būtu vērtējams kā ilgtermiņa atbalsts Kijivai.