Igauņu zināšanas par rīcību krīzes situācijā kritiski zemas. Tiks rīkotas valsts vēsturē lielākās mācības
Šis ir kluss Tallinas priekšpilsētas rajons, taču tā mierīgo ikdienu pārtrauc sirēnu skaņas. Vietējā dienas centrā izklātas vairākas gultas, rosās glābēju un policijas vienības.
Saskaņā ar scenāriju pašvaldībām cilvēki krīzes situācijās būs jāuzņem patvertnēs. Taču arī iedzīvotājiem pašiem ir jābūt sagatavotiem.
"Svarīgi ir zināt, kas noticis. To var meklēt interneta portālos. Taču, ja pazūd mobilā telefona pārklājums, jāmēģina uztvert radio. Vēl ļoti svarīgi, lai mājās pastāvīgi atrastos ūdens krājumi. Uz katru cilvēku trīs litri diennaktī."
Ēdienam jābūt tādam, kuru var ilgstoši uzglabāt, pagatavot, un tādam, kuru jūs arī ēdīsiet. Pretējā gadījumā tā būs tikai naudas izmešana."
"Tas, ko mēs redzam arī no mūsu Ukrainas kolēģu pieredzes – svarīgs nav tikai tas, ko valsts ir paveikusi. Protams, ir svarīgi, vai ir iespēja evakuēties, vai cilvēkiem ir vietas, kur paslēpties, bet arī tas vai cilvēki uztver brīdinājumus nopietni, vai rīkojas atbilstoši tiem."
Saskaņā ar aptaujām par zinošiem sevi sauc ap 15% Igaunijas iedzīvotāju. Atbildīgo amatpersonu apņemšanās ir četros gados sasniegt vismaz 40% robežu.
"Militārajā ziņā mēs gatavojamies tieši tam, kas notiek Ukrainā, un šajā ziņā valsts politika ir pareiza. Taču esam aizmirsuši par civilo pusi. Nav veikti ne sagatavošanās darbi, ne esam tam agrāk piešķīruši naudu. Tagad to atgūstam pēc maksimālās programmas, lai turpmākajos gados būtu daudz labāk un cilvēki būti gatavāki krīzei."
Vērienīgāka daļa notiks rīt, kad tiks izspēlēta ap 1000 dažādu Dienvidigaunijas iedzīvotāju evakuācija uz Vīlandes apriņķi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
