"Swedbank": Trūcīgo cilvēku Latvijā kļūst mazāk, un vidusslānis aug, tomēr iedzīvotāji to neizjūt
Valdības mērķis ir plašs, spēcīgs vidusslānis. Tā Evika Siliņa vairāk nekā pirms gada sacīja, pirms savas un visa Ministru kabineta apstiprināšanas Saeimā. Tikmēr, pēc iedzīvotāju domām, vidusslānis Latvijā sarūk, tā secinājis "Swedbank" Finanšu institūts.
Tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski kļūst mazāk. Nosacītajam vidusslānim šobrīd sevi pieskaita 40% iedzīvotāju.
"Pēc statistikas, vidusslānis ārkārtīgi lēni paliek lielāks. Šis skaits pieaug uz trūcīgo iedzīvotāju rēķina, jo to cilvēku paliek mazāk," saka Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.
Pēc sajūtām gan iedzīvotāji norāda, ka vidusslānis samazinās, ko varētu skaidrot ar dzīves dārdzību: "Cipariski alga kļūst lielāka, bet inflācijas un dažādu krīžu rezultātā, iedzīvotāju iespējas samazinās. Kaimiņvalstīs noskaņojums noteikti ir optimistiskāks."
Lai sevi pieskaitītu vidusslānim, pēc iedzīvotāju domām, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jāsasniedz vidēji 1259 eiro. Tomēr konkrētas definīcijas par vidusslāni nav. Iedzīvotāji paši sevi pieskaitītu vidusslānim, ja viņiem pieder nekustamais īpašums, spēj tikt galā ar visiem obligātajiem maksājumiem un pēc visa tā vēl spēj atļauties kādu izklaidi sev, piemēram, restorāna apmeklējumu, ceļojumu vismaz reizi gadā.
Kropa norāda, ka iedzīvotāju minētais ienākumu apmērs uz vienu iedzīvotāju ir adekvāts: "Ja tā ir ģimene ar vienu bērnu, tie kopējie ienākumi ir apmēram 3700 eiro uz rokas. Es teiktu, ka tas ir ļoti reālistisks, lai dzīvotu komfortabli.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
