Tuvo Austrumu pētnieks: Konflikta iznākums nav paredzams, un ir daudz neatbildamu jautājumu
Pētnieks Imants Frederiks Ozols Izraēlā atradās brīdī, kad tika uzsākta militārā kampaņa Libānā. Viņa dzīvesvieta atrodas pavisam netālu.
"Man spilgti atmiņā palicis 7. oktobris pirms gada. Es no rīta ilgāk gulēju un, izejot uz ielas, es nesapratu, kas noticis. Tajā brīdī ziņās bija nonākusi informācija, armija bija izsludinājusi trauksmi. Jau stundu bija plosījušies teroristi, un cilvēki bija pieplakuši pie televizora. Tajā dienā izraēlieši bija solidarizējušies."
Vakar visa pasaule pieminēja gadu kopš šaušalīgā "Hamās" uzbrukuma Izraēlai, kad teroristu noslepkavoja vairāk nekā 1000 cilvēku un sagrāba ķīlniekus, no kuriem daļa joprojām nav atbrīvoti. Turpretī Izraēlai ļoti nepatīk, kad tiek atgādināts, kāds ir bojāgājušo skaits Palestīnas pusē – vairāk nekā 40 000 cilvēku, liela daļa sieviešu un bērnu.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu bija izvirzījis mērķi sakaut "Hamās" un atbrīvot ķīlniekus, bet šobrīd jāsecina – ne viens, ne otrs nav izdevies. Un eksperti vērtē, ka "Hamās" ir novājināts, bet noteikti ne sakauts.
"Izraēlai ir eksistenciāls drauds. Teorētiski var saprast – militāri mērķus nevar panākt, vajag sarunāties. Tomēr, no otras puses, "Hamās" un "Hizbollah" uzskata, ka Izraēla ir jāiznīcina pilnībā. Cietīs arī ASV, jo Izraēla ir komplektā ar ASV. Mēs esam ļoti saistīti ar šo reģionu. Es nezinu, vai esam gatavi tam, ka Izraēla un ASV kļūst par vāju "spēlētāju" šajā reģionā. Šis ir neatbildams jautājums."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
