"Tā cīņa var būt bezgalīga." Agra skaudrais stāsts par adopciju un jaunības atkarībām
"Saknes ir svarīgas!" Ar šādu saukli turpmākajās nedēļās aizritēs īpaša kampaņa, kuras mērķis – veicināt sabiedrības izpratni par adopciju un to, kādu lomu tā spēlē cilvēka identitātes veidošanā. Eksperti saka – pat, ja ģimenes šo faktu noklusē, lielākoties tas agri vai vēlu tāpat nāk gaismā. Savu sakņu apzināšanās ir svarīga, veidojoties bērna personībai.
"Tas stāsts varētu būt tāds, ka es piedzimu 23. martā un paliku slimnīcā. Tur bija kāda cita ģimene, cilvēki jau bija stipri gados, arī gaidīja bērniņu tajā pašā laikā, bet zaudēja," stāsta Agris Ginko. Tas ir viņa dzīvesstāsts. Jau zīdaiņa vecumā viņu adoptēja un ilgus gadus, līdz pat pusaudžu vecumam, viņš to nemaz nenojauta.
"Es ilgi domāju, ka tas ir viens no maniem klasesbiedriem. Mūsu vecāki draudzējās, un man likās, par cik mūsu vecāki bija ļoti tuvi, ka viņi varēja zināt to slepeno situāciju, un kaut kādā veidā kāds palaida pīli – kādā situācijā, kad gribēja ieriebt vai ko. Izspļāva, ka tu esi tāds, un tā pīle parādījās pusaudžu gados."
Agris stāsta, ka šo informāciju viņš izmantoja, lai ietekmētu mammu. Brīžos, kad kā pusaudzim gribējies doties kaut kur, bet vecāki neļāva. "Es braucu virsū reāli: "Tu neesi mana mamma, ar kādām tiesībām!" Tas, protams, izsauca asaras. Viņi neko neteica, viņi arī noklusēja, pat ja par to ieminējos," atminas Agris.
Faktu, ka ģimenē ir adoptēts, Agris uzzināja pēc vecāku nāves. Valsts iestādes tolaik informāciju oficiāli nesniedza, taču palīdzēja līdzcilvēki. Agris stāsta, ka ir mācītājs draudzē. Kad draudzes piederīgie dzirdēja Agra stāstu, viņi atminējās. "Kaut kas bija tāds manā jaunībā." Tā stāstīja viens no vīriem. Lielvārdē bija tāda epizode, vai tikai tas neesi tu," teic Agris.
Turpmākie notikumi attīstījušies kā detektīvstāstā – caur seniem kontaktiem un adresēm izdevies atrast bioloģisko ģimeni. Vai piedzīvotais ietekmējis viņa personību? Agris saka – zinot patiesību, jaunībā būtu bijis vieglāk, jo labāk būtu varējis izprast situācijas. Piemēram, jaunībā viņš cīnījies ar atkarībām, un, kā vēlāk izrādījies, šādu dzīvesveidu piekopis arī viņa bioloģiskais tēvs.
"Tas cilvēks var nodzīvot visu to dzīvi. Nu kas tas tāds ir? Kāpēc es daru ko tādu, ko es negribu varbūt pat darīt. Kas ir tas, kas mani vada? Un tā cīņa var būt bezgalīga, bez risinājumiem. Bet, kad tu uzzini par saknēm, tev ir skaidrs cēlonis, zini, kā to risināt."
Agris par savām saknēm izvēlējās uzzināt jau apzinātā vecumā, taču Latvijā ir vēl tūkstošiem adoptētu bērnu. Lai palīdzētu par to runāt gan adoptētajiem, gan ģimenēm, kas viņus pieņem, aizsākta kampaņa "Saknes ir svarīgas".
"Tāda drošības sajūta par sevi dzīvē, tas ir tāds personības viens no pamatakmeņiem, ka es sevi apzinos, saprotu, zinu, no kurienes esmu cēlies. Pat ja bijuši nelabvēlīgi apstākļi bioloģiskajā ģimenē, es zinu, ka tur negribu nonākt, arī tas ir fakts, kas bērnam jāzina. Ja es par to uzzinu tikai 18 gados, tas veido neuzticēšanos. Kāpēc man par to neteica un neuzticējās man kā personībai?"
Aptaujas liecinot, ka adoptētāju ģimenes Latvijā pamazām arvien vairāk ir gatavas ar saviem bērniem par šo faktu runāt. Lai gan psiholoģiski tas vienmēr ir ļoti smagi, pieredze liecinot, ka dzīves laikā tas visbiežāk tāpat nāk gaismā, piemēram, kādu medicīnisku iemeslu dēļ. Ja cilvēks par to uzzina pēkšņi – trauma var būt milzīga, un, lai gan nav viena pareizā ceļa, kā to izdarīt, pamazām par to iesaka runāt jau bērnībā.
"Ja mēs runājam un skaidrojam, viņš saprot. Nav šī iekšējā konflikta, ka viņš augot jūt, ka kaut kā nav, bet viņš nezina, kas tas ir, bet tajā brīdī, kad viņš zina, tas viņam palīdz pieņemt jauno ģimeni, identitāti, iespējas, kas viņam tiek dotas."
Kopumā pēdējo desmit gadu laikā Latvijā adoptēti nedaudz vairāk kā 1000 bērnu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
