"Šis ir izdzīvošanas, nevis izaugsmes budžets," Sauka kritizē valdību par slikto plānošanu

Ekonomists izstrādāto nākamā gada budžetu sauc par aizsardzības, jostas savilkšanas kopā budžetu, par izdzīvošanas budžetu, kur galvenā prioritāte ir aizsardzība. "Bija inflācija, nauda nāca. Energoresursu cenas bija augstas. PVN ienākumi nāca, bija prognozes, ka vairs tā nebūs. Tad piepeši naudas nav. Izaugsmes prioritātes kā izglītība un zinātne tiek atliktas malā," pauž Sauka.

Viņaprāt, jaunajā plānā valdība nav paredzējusi valsts konkurētspēju. Saukas ieskatā, budžeta projektā nav saskatāms tas, ko apgalvo premjere Evika Siliņa, proti, ka 2025. gada budžets ir ekonomikas izaugsmes budžets.

Arnis Sauka

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs

"To es nekur neredzu. Es gribu teikt, ka ekonomiskā izaugsme ir saistīta ar daudz lietām. Investīcijām izglītībā un zinātnē. [Nākamā gada budžetā] nekā tāda nav. Tas ir tāds plānošanas rezultāts – tur jādara, kas jādara. Nav daudz variantu. Šī nav ilgtermiņa domāšana, tā ir reaktīva politika. Tomēr mazliet pāris gadu uz priekšu nepadomā. Tas, ka inflācija kritīsies, ka ģeopolitiskā situācija nemainīsies, tas bija zināms."

Vērtējot pašreizējās debates par to, vai par 1% jāsamazina iemaksas pensiju fondā, Sauka norāda, ka šobrīd sarunas aizvirzījušās "ne tajā virzienā". Sauka uzsver, ka problēma nav fakts, ka nauda pāriet no komercbankām uz valsti, bet svarīgs ir jautājums, ko valsts ar šo naudu iesāks.

Arnis Sauka

Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs

"Ja tas ir izdzīvošanas budžets, ja nauda tiek iztērēta, tad tās naudas nav. Pēc būtības, ko nozīmē tā saucamais pensiju kapitāls? Ka kaut kādā brīdī no savas algas jūs maksājat kaut kādu daļu naudiņas. To valsts vai komercbankas paņem. Kas ar to vienu procentu notiks? Vai liks fondos, vai krās fondos, vai iztērēs un segs zināmas vajadzības, ilgtermiņa saistības. Ar šo 1 %, visticamāk, valsts nepelnīs. Tērēs. Un tad šo naudu no citurienes ņems, vai pacels pensiju vecumu, vai citas aktivitātes veiks."

Izvaicāts par nodokļu reformu, ar ko klajā nākusi Finanšu ministrija, Saukas ieskatā, to par tādu tomēr nevarētu saukt. Tomēr pāris labu lietu iecerē esot, piemēram, tas, ka tiks paaugstināts pensiju neapliekamais minimums no 500 līdz 650 eiro.

Tāpat, viņaprāt, ir labi, ka tiek vienkāršota neapliekamā minimuma aprēķināšana – tiek pāriets no diferencētā uz fiksēto neapliekamo minimumu. "Manuprāt, īsti labi nav šis iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana. Šobrīd iztrūkst debašu par to, ko pārnesam no darbaspēka nodokļiem uz patēriņa nodokļiem," tā uzskata eksperts, piebilstot, ka šajā gadījumā tas ietekmē tieši mazāk turīgos Latvijas iedzīvotājus.

Sauka uzskata, ka valsts ieņēmumus – attiecībā pret mazāk aizsargātajiem Latvijas iedzīvotājiem – varētu palielināt, ceļot PVN atsevišķām preču grupām. Piemēram, alkoholam, degvielai. "PVN ceļa, mazāk turīgos aizsargājot, tas ir mazāks klasiskām ikdienas patēriņa precēm. Kopumā PVN paaugstināšana būtu efektīvāk. Arī Igaunija sper šo soli. Tomēr politiķi redzēja šo šūmēšanos, un Finanšu ministrija nobijās," vērtējumu sniedz ekonomists.

Solidaritātes iemaksas valsts budžetā ir labākais no valdības nodokļu reformas, tā uzskata Sauka.

"Ir jau daudz runāts, ka ir tiešām tas, ka bankas tiešām daudz pelna. Nepelna tāpēc, ka inovatīvākas, bet ir šīs Eiropas Centrālās bankas liktās likmes. Nav slikti, ka daudz pelna, tas ir pat labi. Bet uz kā rēķina? Valsts ar šādām te debatēm bankām uzdod jautājumus: vai nenosmeļat krējumu? Vai dodat atpakaļ? Peļņa ir biznesa pamatā, bet sociālais ieguldījums arī ir būtisks."