"Latvenergo" uzsācis Latvijas lielākā vēja parka būvniecību Telšos
Ceturtdien, 17. oktobrī, AS "Latvenergo" svinīgi atklāj Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos. Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā, informē AS "Latvenergo".
Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju, uzsver uzņēmumā.
Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula.
Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu. Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam.
Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW.
Savukārt līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 megavatiem, un tas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.
"Mēs esam vadošie atjaunīgās enerģijas ražotāji Baltijas valstīs un šo pozīciju esam gatavi vēl vairāk nostiprināt, jo mūsu rīcībā ir attīstīti atjaunīgās enerģētikas galveno resursu avoti – hidroenerģētika, saules un vēja enerģētikas projekti," pauž AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.
Viņš norāda, ka Telšu parks ir kārtējais solis uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmes un zaļās enerģijas ražošanas mērķu sasniegšanā. "Jau mazāk nekā pēc 24 mēnešiem vēja parkā darbu sāks modernas un efektīvas iekārtas, kas nodrošinās mūsu Baltijas tirgu ar tīru un atjaunīgu enerģiju," norāda Čakste.
Uzņēmumā norāda, ka "Latvenergo" ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi Lietuvā 2023. gadā. Uzrādīts straujākais pakalpojumu eksporta pieaugumu uz Lietuvu no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas strādā kaimiņvalstī. Saņemta "Nameja" balva.
Lietuvā tiek attīstīti saules parki, arī vēja jaudas – bez Telšu parka rudenī ražošanu uzsāks Akmenes vēja parks. Lai arī aprēķini liecina, ka Latvijas vēja enerģijas attīstības potenciāls ir liels – līdz 2030. gadam iespējams attīstīt 1 300 MW sauszemē un 1000 MW atkrastē. Tomēr pirmie "Latvenergo" lieljaudas projekti tiek attīstīti Lietuvā.
Pēc Eiropas pieredzes, pašlaik ar vēja enerģiju Eiropā tiek saražotas 272 GW, kas šobrīd nodrošina ap 20 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa un rada ap 300 000 cilvēku nodarbinātību nozarē.
Notikumā dalību ņēma arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. "Ilgtspējīgas atjaunojamās enerģijas nozīme pasaulē pieaug ar katru dienu. Enerģijas patēriņš palielinās, tāpēc ir būtiski veidot jaunus zaļās elektroenerģijas ražošanas parkus, jo ikviens reģionā realizētais atjaunojamo energoresursu projekts mūs virza tuvāk enerģētiskajai pašpietiekamībai," viņš uzsvēra. Piebilstot, ka ilgtspējīga atjaunojamā enerģija ir būtiska enerģētiskās drošības kontekstā, kā arī ilgtermiņā nodrošinās zemāku enerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
Būvniecības darbi līdz projekta pabeigšanai notiks "Utilitas Wind" vadībā, bet vēja turbīnu ražošanu, piegādi un montāžu īstenos pasaulē vadošais vēja turbīnu ražotājs "Vestas". Būvniecības infrastruktūras darbus, tostarp pievedceļu, kabeļtīklu un montāžas laukumu izbūvi, nodrošinās UAB "Merko statyba". Projekta kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas ap 200 miljoniem eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
