Nauda iedzīvotājiem un mazāka birokrātija; atvieglos vēja parku attīstību

Latvijas vēja parku veido 112 turbīnas, un pirmās valsts energokompānija "Latvenergo" uzslēja vēl tālajos deviņdesmitajos Ainažos un tur tie darbojas joprojām. Tālāk jau attīstījās viss pārējais, jo sevišķi pie Kurzemes piekrastes, kur atrodas absolūtais vairākums jeb 102 ģeneratori. Lielāki vēja parki – Grobiņas un Ventspils pusē. Sākotnēji šajā jomā bijām pirmrindnieki Baltijas valstīs, tagad velkamies nopakaļ Lietuvai un Igaunijai.
Vai pamats zvanīt trauksmes zvanus?

Apkopots, ka uzstādītā vēja enerģijas jauda pērn Latvijā no abām pārējām valstīm atšķīrās nevis par procentiem, bet par reizēm. Šā gada sākumā kaimiņi šajā jomā bija attīstījušies vēl tālāk, mēs – palikuši uz vietas.

Līdzīga atpalicības aina vēja enerģijā paveras arī visas Eiropas Savienības salīdzinājumā, bet, ja runa par atjaunojamajiem resursiem vispār, tik un tā esam starp līderiem, pateicoties mūsu hidroelektrostacijām. Tas arī viens no iemesliem, kāpēc Latvija valstiski nebija mudināta domāt par plašākām zaļās enerģijas iespējām. Tāpat ilgstoši zemas elektroenerģijas cenas nozīmēja grūtības attīstīt alternatīvu ražošanu bez subsīdijām. Vēl viens iemesls – izvēle jau tā vērienīgi atbalstīt ar gāzi darbināmās termoelektrocentrāles, kas ir tā sauktā bāzes jauda, ko var ieslēgt un izslēgt pēc nepieciešamības.

"Apmēram 20 gadus politiski vējš bija pabērna loma," saka Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas vadītājs. "Līdz 2020. gadam vai līdz pat kara laikam vējš primāri asociējas ar kaut kādiem OIK skandāliem un zināmā mērā bija pat toksisks sarunu temats, no kā politiķi vairījās."

Tagad situācija mainījusies un Klimata ministrija rosās, lai veicinātu šādu projektu attīstību, noņemot dažādus birokrātiskus un cita veida šķēršļus. Runa par potenciāli pat miljardos mērāmām investīcijām Latvijā, nekādas subsīdijas vai cita veida iejaukšanās enerģijas cenu veidojošajos mehānismos nebūšot attiecība uz šiem projektiem.

Kaspars Melnis

Klimata un enerģētikas ministrs, ZZS

"Cilvēkiem varbūt liekas, kas tad tur viņiem ir labums, bet kopējai ekonomikai tas ir ļoti svarīgi. Mēs saskatām ļoti lielu iespēju, tāpēc arī mēs savā ziņā ļoti spēcīgi stumjam uz priekšu vēja enerģiju. Tas ir potenciāls, ka mēs visi varam dabūt lētāku elektroenerģiju."

Plānā tai skaitā gan tā sauktie zaļie koridori, lai projektus varētu realizēt ātrāk un ar mazāku administratīvu ņemšanos, gan iespēja atteikties no jau rezervētajām tīkla jaudām, atgūstot iemaksāto drošības naudu, lai attīstītāji vai spekulanti uz šīm atļaujām, tā teikt, nesēdētu, gan arī finansiāls labums vietējām kopienām, kurās projektu realizētu.

Tas attieksies uz tām vietām, kur turbīnu augstumus pārsniedz 100 metru un tās atradīsies tuvāk par diviem kilometriem dzīvojamām mājām. Maksājums 2500 eiro gadā par katru uzstādīto megavatu. Šī kompensācija sadalīsies divās daļās – puse mājokļu īpašniekiem, puse pašvaldībai. Minimālā maksa gadā iedzīvotājiem paredzēta vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Plānots, ka nodokļiem summas neapliks.

Melnis atzīst: "Braukājot un runājot ar iedzīvotājiem, arī skolēniem, visi stāsta, ka gribam zaļu enerģiju, tikai ne pie manis dārziņā. Labi, ja mēs visi valstiski kopīgi nolemjam, ka mēs to negribam, tad tikai nečīkstam pēc pieciem gadiem, kāpēc Lietuva ir aizgājusi uz priekšu, Igaunija ir aizgājusi uz priekšu."

Atbilstoši kompensāciju mehānismam, piemēram, 100 megavatu vēja parks ar aptuveni 15 ģeneratoru vietējai kopienai nozīmētu 250 tūkstošu eiro maksājumu gadā. Atzinīgi izsakās Pašvaldību savienībā.

Gints Kaminskis

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

"Manuprāt, arī attīstītāji sapratuši, ko varbūt pirms diviem gadiem nesaprata, ka jāstrādā tāpat kā citas Eiropas valstīs, kur nonāk šie maksājumi iedzīvotājiem un teritorijām."

Vēja enerģijas asociācijā atzīst, ka bija kaulēšanas par maksājumu summu, bet kompromiss rasts un tas esot ļoti svarīgs elements, lai panāktu lielāku vietējo atbalstu šādiem projektiem.

"Vienlaikus nerimst diskusijas sabiedrībā, arī politiski, nereti arī Saeimas namā izskan: Kam mums tas? Lietuvieši tāpat būvē, paņemsim enerģiju no viņiem. Dabai kaitēsim, ķīniešu tehnoloģijas atbalstīsim. Kam mums īsti šādu risinājumu?" saka Nāburgs.

Pirmkārt, tas, ka mēs ražotu elektrību pie sevis noteiktu to, ka arī kaut kādā krīzes situācijā mēs nebūtu atkarīgi no starpsavienojumiem ar citām valstīm. Arī no Lietuvas un Igaunijas mēs elektrību saņemam pa dažiem kabeļiem.

"Otrs. Tas ir arī ekonomisks stimuls. Vai tie būtu saules paneļi vai vēja parki šī ekonomiskā darbība nodrošina ļoti daudz darbu," piebilst Nāburgs.

Arī valstij piederošajā energokompānijā "Latvenergo" uzskata, ka piedāvātās izmaiņas regulējumā bija nepieciešamas, lai straujāk varētu attīstīties konkrētā nozare. Uzņēmumam Latvijā plāni vēja enerģijas attīstība par aptuveni diviem miljardiem, bet jau faktiski būvdarbi un 30 miljonu eiro projekts attīstītās Lietuvā.

Ilvija Boreiko, "Latvenergo" valdes locekle saka: "Nu jā, žēl, ka tas, protams, nav Latvijā, bet arī Lietuvā mums ir liela klientu bāze, un priekš Lietuvas klientiem mums arī vajag vēja ģenerāciju Lietuvā."

Klimata ministrija iecerējusi regulējuma izmaiņas vēja ģenerācijas attīstībai valdībā izskatīt līdz Jāņiem.